iegūstams, ja, būdams kafijas nedzērājs, īpaši miegaina rīta kliedēšanai izdzersiet lielu krūzi stipras (laikam) kafijas. Vakar ilgi līdz vēlai naktij lasīju Borhesu. Tas ievilkās, jo domas klīda prom no stāstiem un ikreiz, pabeigdama kādu no tiem, sapratu, ka nezinu, par ko lasīju. Iespītējos un lasīju no sākuma. Un tad vēlreiz no sākuma. Un tā, šķiet, ilgi, jo šorīt, beidzot izkāpusi no gultas un stāvēdama uz savām kājām, jutos paveikusi ‘mission impossible’.
“Sveicināti, mēs te jūsu dārzā palasīsim magonītes.” – tā paziņu pirms kāda laiciņa pie privātmājas durvīm fakta priekšā nostādījuši pāris mazgadīgu narkomānu. Šis nav uz mutes kritis, atļāvis un vēl pieteicis, lai ņem burkāniņus un plūmītes ar’, tur esot vitamīni veselības stiprināšanai.
Uzvedos haotiski, domāju haotiski, rakstu haotiski un pie visa vainoju kafiju. Dēmoni esot bezdzimumu būtnes, kurus varot aizbaidīt parādot pigu. Šādi dūrītē savilkti pirksti simboliski atveido dzimumaktu un vieš dēmonos... neatceros ko.. bailes, visdrīzāk. Man darbavieta šodien pilna ar dēmoniskām bezdzimuma būtnēm, kuras netuvojas manam darbagaldam. Jo ikvienam, kurš man izskatās aizdomīgs (resp. viltīgām acīm iet garām un izskatās tā, ka varētu ierosināt kaut ko kopīgi pastrādāt), domās parādu pigu. Līdz šim ar aktīvu strādāšanu neviens nav uzmācies. Pat priekšnieks neapjautājas, kā man klājas. Vai nu labi māku izskatīties noslogota, kad nav iedvesmas strādāt, vai arī tik tiešām darbojos dēmonu mītnē.
Laaaaaiiiiiiiiiiilaaaiiiinaaiiiinaaiiiii
Kafiju izvēmu. Šodien būs bijis pirmais un arī pēdējais gadījums manā mūžā, kad es to &*^%#$@* būšu mēģinājusi dzert. Kaut kur jāpieķeksē atskaitei. Turpināšu pieturēties pie matte un čefīriem, un galu galā - pie vecajām labajām zaļajām un zāļu tējām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |