Visu dienu esmu nodauzījusies apkārt. Tagad vakarā gribēju pēc ilgiem laikiem pieplakt zilajam ekrānam, bet tur pašlaik valdītājs ar zelta pulti-scepteri ir basketbola cienītājs, tādēļ es klusiņām ar savu tēju pārvācos pie datora. SC nav nekā jauna. Vismaz ne tajos žurnālos, kuri man šķiet interesanti. Ziņās arī nekā ievērības cienīga, tādēļ, par spīti slinkumam, esmu izšķīrusies par labu šim te post'am.
Līnījdeju pasākums Salaspilī, maigi izsakoties, man šķita amizants. Vienīgi, sirsniņu aizķēra "obligāti visiem jāzin deja", kuru mums nācās iemācīties. To mācīja sieviete, apkārusies ar kažokādas astēm un virs džinsiem uzvilktiem stringiem. Es, protams, neko nesaprotu no line dancer modes ģērbšanās paražām... tomēr tie stringi izskatījās smieklīgi. Sliktā nozīmē. Priekšā mežģīnes un aizmugurē skatuves gaismās ļoti labi redzamās nošūtās vīles. Varbūt, ja tie būtu bijuši levis vai diesel stringi.. who cares actually.. ;) Par spīti tam, sagribējās atkal dejot. Pareizāk sakot, tika uzjundītas jūtas, kuras cenšos necilāt. Gandrīz asariņa jānobirdina par godu 18 nodejotiem gadiem, kas kļuvuši par manām ilgām. Kad atradīšu laiku, kad atbirs kāds no šībrīža hobijiem - atsākšu dejot. Ja ceļi ļoti nesāpēs. Kad... kad.. Tik daudz tādu 'kad' lietu.
Kad pabeigšu skolu...
Kad atradīšu jaunu darbu..
Kad beigšu dziedāt...
Kad man būs sava mājiņa...
Kad atkal būs vasara..
Kad būšu veca..
Negribu zināt, kas piepildīsies, kas nē. Bet mainīsies daudz kas. Kad es būšu tam gatava.
Palasījos komentus muuka žurnālā. Tos par smēķēšanu. Diezin, pie kuriem lab/nelabvēļiem tiktu pieskaitīti eksemplāri, kuri paši nesmēķē, bet labpatikā atlaižas krēslā (ja vien tie ir pietiekami ērti šādai kustībai)un nostenas, ja kāds uzvelk smeķīgas cigaretes dūmu? Un, ja vēl kādam ir pīpe ar ekselentu tabaciņu, tad vispār ceļi noļogās un skats kļūst šķelmīgs. Var jau apšaubīt atkarības rašanos pašam nesmēķējot, tomēr bieži atrodoties starp smēķētājiem. Tikai es tam esmu reāls piemērs. Mani gan tas netraucē un nekāda rūgtuma dvēselītē nav, tomēr, pašai nesmēķējot, saldējuma kafejnīcas nešķiet bezgala pievilcīgas, patīkamas un rosinošas. Dažreiz gan ir problēmas ar acīm, kuras sāk asarot, bet tagad padomājot skaidrs, ka ventilācijas sistēmas kopumā ir uzlabojušās, jo sen neesmu 'raudājusi'.
Tomēr, ja kāds man blakus gribētu uzsmēķēt, piemēram, no rīta dzīvoklī vai, kad man tiek pasniegta telefona klausule, kurā kāds smēķējot runājis, es kļūstu nikna.
Tā ka - savs laiks un vieta smēķēšanai, savs nesmēķēšanai.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |