|
Jan. 3rd, 2011|11:45 am |
Jaunais gads sagaidīts. Vienmēr pēc Jaunā gada iestāšanās mani pārņem trulums un jūtos vēl nomāktāka nekā parasti. Tas laikam tāpēc, ka viss gadu mijas priecīgais satraukums un gaidas ir noplakušas līdz ar paģirām un atlicis tikai pelēkais sniega trulums un realitātes apziņa, ka arī šis nebūs nekas īpašs un ka patiesībā nekas nemainīsies pats no sevis. Tā nu es sēžu kā jau parastā pirmdienā, dzeru savu parasto ik brīvdienas kafiju ar pienu, gaidu savu kārtējo jauno seriāla sēriju un klausos mūziku.
Nepamet tā apziņa, ka jāsāk strādāt pašai ar sevi. Tā nu pēc ārsta slēdzieniem par manu kaiti, mans mīļotais sajutās tik vainīgs pie tā, ka sarunāja man seansus RigaBrain smadzeņu treniņu centrā. Līdz šim kaut kā skeptiski uz to noraudzījos, bet tas tāpēc, ka līdz galam neizpratu šī procesa būtību. Tagad es vairs neiedziļinos tajā, es vienkārši izbaudu, jo nekas cits man nav atlicis. Kā nekā, labāk ir pamēģināt, nekā sēdēt, pukstēt un neko nedarīt. Ja nu tas nostrādā, es izveseļojos un viss ir skaisti un jauki?
Gribas vasaru, jā, Ziemassvētki un Jaunais gads sagaidīti, tad nu sniegs un ziema man vairs nav vajadzīgi, nu, izņemot aprīļa sākumu Itālijā, jo brauksim slēpot uz Livigno. Yess! |
|