Šajā kontekstā varu pieminēt daļu no tā, ko sapratu vairāk vai mazāk pavirši lasot Markūzes 'One-Dimensional Man'.
Tava ieraksta pirmajā pusē tu piemini, ka līdzīgi kā reliģija un staļinisms arī 'sex sells' kapitālisms neļauj 'cilvēkiem gūt laimi [dzimumattiecībās], tādējādi saglabājot nepieciešamību pēc augstākas varas, kurai prasīt piepildījumu'.
Markūze domā citādāk - neatļautas vai vismaz privātas dzimumattiecības agrākos laikos un agrāku laiku literatūrā, viņaprāt, ir bijis vēl viens veids kā cilvēki, patstāvīgi pieņemot lēmumus, varējuši apšaubīt autoritāšu pavēles, jo cilvēku instinkti darbojušies pretēji viņu apziņai un sabiedrības Superego, tādā veidā saglabājot vēlmi pēc brīvības. 'Sex sells' kapitālisma aicinājums izbaudīt, patērēt, izklaidēties un konstantā dzimumattiecību kā idejas notrulināšana un kā darbības ikdienišķošana (desublimation) liek cilvēkiem pazaudēt vēl vienu darbību, kura potenciāli varētu tiem likt apšaubīt esošo kārtību. |