Lai arī kā es cenšos apspiest vēlmi pajautāt, jo šajā situācijā (t.i. tieši pēc šī raksta) varbūt tam nav liela jēga, viena lieta atstāj mani nemierīgu, tāpēc pajautāšu.
Gribu saprast kā tieši tu saproti nošķīrumu 'racionāla/irracionāla rīcība'? Vai rīcības racionalitāte nav atkarīga no indivīdu mērķiem un tad no konkrētās darbības, kas veikta, lai sasniegtu mērķus? Tātad darbību varētu saukt par irracionālu, ja tā nekādā veidā loģiski nepalīdz sasniegt konkrēto mērķi.
Ja tu augstākminētajam vairāk vai mazāk piekrīti, tad vai nav tā, ka tu to, vai politiķu rīcība ir racionāla/irracionāla, vērtē pēc saviem 'mērķiem', savas vērtību sistēmas (t.i. pēc tā, ko tu domā, ka viņiem būtu jādara)? Jeb vai tu ņem vērā to, ka no viņu perspektīvas viņu rīcība ir pilnībā racionāla, jo tā sakrīt un palīdz piepildīt viņu (patiesos) mērķus.. |