Man arī patīk Tolkīns un man patīk šis ieraksts, jo lasīt nekļūst nomācoši pēc otrās rindiņas.
Es tikai gribēju teikt, ka JS atbildēja nepareizi, jo tiek kritizēta nevis psiholoģiskā, bet gan literārā analīze, un pēdējai tomēr ir nepieciešami nosacījumi, kuru var arī nebūt - autora iepriekšējs mērķis rakstīt ar zemtekstu un tamlīdzīgi. Var, protams, apgalvot, ka zemteksti un metaforas rodas arī neapzināti, taču tad atbilstošāka ir "šeit notikumi pavērsās saldsērīgi tāpēc, ka Tolkīnam šīs emocijas sirdij tuvas kopš bērnībā lasītajiem ģermāņu mītiem" veida analīze, nevis "SAURONS IR STAĻINS UN SARUMANS IR HITLERS JO ČĒESMIT OTRAJĀ HITLERS ARĪ GRIBĒJA PIEKRĀPT STAĻINU" spekulācijas. Kurām tiešām nav vietas, jo Tolkīns pats ir vairākkārt apgalvojis, ka LOTR nav politiska zemteksta un ka Vāgneram viņš līdzinās tiktāl, cik Nībelungas gredzens arī ir gredzens.
Eskeipismam nav ne vainas, es neredzu, kāpēc tas būtu jānoliedz. Ne jau Tolkīns nosaka, kur viņš tiek ieklasificēts. |