lapsas, murgi un lāsti - January 13th, 2007

Es nevaru vārdiem izteikt, cik ļoti man nepatīk cilvēki, kuri sabiedriskajā transportā par katru cenu grib sēdēt nevis pie loga, bet ejas pusē. Pat tad, ja viņiem ir jābrauc līdz galapunktam, viņiem nav nekāda iemesla tā darīt. Varbūt viņiem ir bailes, ka piespiedīs pie loga un tad, kad vajadzēs kāpt ārā, viņus nelaidīs. Bet kā ar tiem, kas brauc līdz galam? Pie tam nevar jau palaist kaut kā cilvēcīgi, pavēršot kājas sāņus, bet gaidot, kad es viņiem kājas nomīcīšu. To upuri viņi laikam ir gatavi nest. Goda vārds, nākamreiz, kad man būs tāda situācija, nomīcīšu kājas speciāli, lai tiek tam durvīs galvu ievērušajam cilvēkam! Visforšāk, kad tur ir veseli 3 kāju pāri:                                                                                                                                                                                         
A un B kāju īpašniekiem es neizrādīšu nekādu žēlastību! Autobuss pilns ar kājāsstāvētājiem, bet B persona bez emocijām turpina nekustīgi sēdēt. Labāk viņam kājas nomīcīt, nekā sakliegt uz viņu :)