| 11:52a |
vēl arvien esmu mežā
tagad es varētu mirt un man nebūtu žēl. es piepildīju savu sapni (ne visu vēl), un tas bija skaisti! Viņš man spēlēja, un Viņš ir tāds kādu es viņu biju iedomājusies.
platoniskā iemīlēšanās jau vairs nav platoniska, un arī pavasaris ir īsts!
ja nu es kādreiz aizmirstos, tad lai šis paliek par jēgu - es tajā mežā un mājā biju PA ĪSTAM LAIMĪGA! pa īstam... |