May 9th, 2010

• 5/9/10 03:49 am
• Es laikam jau atkal esmu viens no tiem retajiem cilvēkiem Latvijā, kurš pats iesniedz atlūgumu un vel pie tam ir bez gala laimīgs par to, ka ir palicis atkal bez darba :) :P
  
  Šodien, savā beidzamajā darba dienā biju pie klientiem Ulbrokā. Tātad viesojos pie sievietes, kura tobrīd pieskatīja savu 4 gadu veco mazmeitiņu. Tur esot paspēju sadraudzēties ar mazo un kamēr runājos ar vecmāmiņu, tikmēr mājās atgriezās arī viņas dēls ar vedeklu - tādu klasisku krievu sievieti (vel nodomāju, ka vot tā, tās krievu sievietes tomēr labāk zin kā ar vīriešiem apieties, lai staurētu ģimeni). Viņi abi mums nedaudz pievienojās bet lielāko daļu laika runāju ar vecmāmiņu. Beigās, kaut arī izskatījās, ka pārējiem tas neliekas pareizi, viņa izlēma uzrakstīt pasūtījumu.
  Kad bijām beigušas rakstīt visus ligumus un formalitātes, sieviete palūdza dēlam, lai viņš man palīdz nonest prezentācijas mantas līdz mašīnai un viņš arī piekrita. Salikām mantas mašīnā un teicu viņam "paldies un visu labu!" ... (un tik tāl viss tākā būtu kā nākās, bet.. )
  Vīrietis stāv kur stāvējis un tādu jocīgu sejas izteiksmi, (noodomāju jau, ka tūlīt sāks vel lasīt lekciju par smadzeņu izskalošanu viņa mammai, vai ko tml.. ).. m bet šis jautā " Kā jūs sauc?"
  ...abstulbstu mazliet un atbildu "---", un šis turpina - "Mani sauc Dainis".. (nesaprotu kāds sakars..)
  .. - "Vai tu negribētu ar mani kādu dienu kaut kur aiziet?" .... (gandrīz apkritu, kaut ko tādu tiešām negaidīju,..) - "Vai tad jūs neesat precējies?".. (un nu seko mulsuma pauze no viņa, tā itkā viņš brīnītos, kā gan es to zinu :D ) ..- " Nu tas nu tā, mēs jau gandrīz esam šķīrušies, iedosi savu telefona numuru? " ... :) ... pateicu, ka man ir draugs ar ko principā diemžēl jau taisos precēties..utt.. un fiksi tinos lapās... bet visu dienu veljoprojaaam esmu shokaaa :) :P
• 1 komentārsLeave a comment