tasesmues

es izlasīju grāmatu - Ben Okri: "Tales of Freedom".
Man patika grāmata, bet man nav ne jausmas par ko tā bija. Nu tā ka pilnīgi. Bet patika it kā.
Man tas īsti neliek mieru. Ir 3 iespējas:
1. Es nesapratu grāmatu. Proti, autors ir kaut ko pateicis, bet es neesmu sapratis ko. Kas būtu visai loģiski ņemot vērā to ķipa maģisko, apburto, transcendentālo toni, kādā tā ir iecerēta.
2. Saprašana nav iecerēta no autora puses. Tā nav vajadzīga, grāmata ir paveikusi savu uzdevumu, lai kāds tas arī nebūtu, arī bez manas saprašanas.
3. Grāmata ir vāja un autors ir izlecējs.
Jocīgākais, ka gūglē atrasti visādi respektabli recenzenti ir ar mani vienā stāvoklī, attiecīgi izvēloties trešo variantu. wikipēdija savukārt apgalvo, ka autors ir ar lielisku slavu, lieliem panākumiem, daudzām un dažādām balvām utt.
Varbūt tas ir tā kā ar Morrisona dziesmām, ka ķipa saprast var tikai, ja pīpē zāli vai tamlīdzīgi. Bet tās viņa dziesmas un dzejoļi man liekas skaisti arī tāpat un kaut kāds aptuvens vēstījums jau ir skaidrs. Vai varbūt vispār vienkārši kā ar dzejoļiem, ka tāpēc jau tie ir dzejoļi, ka vienā teikumā tieši un skaidri pateikt nav iespējams, ka dzejolis ir dzejoļa jēgas skaidrojums un nekā savādāk. Bet tad, ja tu tomēr neuztver un nepiedzīvo, tad jūties tā kā bišķi piečakarēts vai vienkārši stulbs vai kā.
Un man tā grāmata patika it kā.
Youtūbā autors stāsta par savu pieeju rakstīšanai un ko tad viņš ar to mēģina panākt. Stāsta foršas lietas, kuras es ne sūda nesaprotu, bet atbalstu un tā. Un es nevaru beigt domāt, ka varbūt viņš tomēr ir vienkārši dirsējs, savārstījis tīšām pilnīgas basņas kopā un voilā, bļin, - transcendentāls ceļojums par 14 eiro. Tas būtu viegli un nomierinoši man.
Izlasiet, lūdzu, grāmatu, paņemiet bibliotēkās, dieva dēļ, nepērciet un tad iekomentējiet man te, kā jums liekas, ja sanāk.