| Smird |
[Feb. 6th, 2010|01:16 am] |
Galva pilna mēslu. Jūtos paranoiskāks kā parasti.
Pēdējo stundu pavadīju pilnībā izniekojot miega laiku meklējot idiotiskas ikonas un pārtaisot žurnāla izskatu. Ilūzija, ka kaut kas no tā manā dzīvē mainīsies. Jāizbeidz šīs ārišķības. Pilnīgi liekas un nevajadzīgas. Jāsāk jauna dzīve.
Un kā jums labi iet? Īstenībā man ir smagi piedrāzt, bet patīk uzklausīt citu grūtsirdīgos stāstus. Tas gan arī man neko nemaina, vienkārši esmu sasodīti zinātkārs. Uzsūcu citu sāpes, pārmaļu un izvemju jums apskatei. Lai varat papriecāties cik grūti iet "citiem". Īstenībā jūs vienkārši skatāties spogulī. Paradoksāli. Intriģējoši. Un pilnīgi bezjēdzīgi.
Godīgi sakot (HA!), nezinu kāpēc šo visu rakstu. Gribās parunāties, bet nav ar ko. Jāizspļauj pāris "gudrības", lai varu sajusties par sevi labāk un man būtu ciešāks miegs (līdz šim man tā īsti gulēt nemaz negribējās (kas ir retums), bet tagad viss ir vecajās sliedēs).
Iedvesma, kuce, tagad atnāca. Piedrāzt, iešu gulēt. Tik un tā miršu vientulībā neko nesasniedzis. Censties nav jēgas. Vēl kādi 10 gadi un tad es varēšu "iet dirst". |
|
|