urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_pukstsKathe KollwitzKathe KollwitzKathe Kollwitzkila4@inbox.lvKathe Kollwitz2022-03-31T08:43:40Z2022-03-31T08:43:40ZJo stresa nekad nevar būt par daudzurn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3261532022-03-31T11:41:002022-03-31T11:41:002022-03-31T08:43:40Z2022-03-31T08:43:40Zaizmirst mute myself un sapulces laikā pateikt: omg, how I hate this.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3260132022-03-30T14:27:002022-03-30T14:27:002022-03-30T11:27:53Z2022-03-30T11:27:53Zdzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu ar nepatīkamiem cilvēkiem.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3254392022-03-22T12:37:002022-03-22T12:37:002022-03-22T10:39:54Z2022-03-22T10:39:54Ztie daži dedzinošie skatieni turpina vajāt un kurš no tiem kaut ko nozīmēs, kurš vienkārši izbalēsurn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3247822022-02-01T20:45:002022-02-01T20:45:002022-02-01T19:51:36Z2022-02-01T19:51:36ZVai tiešām ir cilvēki, kuri ilgtermiņā spēj būt patiesi laimīgi ar savu darbu un katru rītu spēj pamosties laicīgi ar enerģisku smaidu un nepacietībā iesākt darba dienu? Vismaz tādu iespaidu atstāj daži skandināvu kolēģi, kuri garlaicīgajos rīta stendapos klārē cik ļoti ilgojušies pēc darba un nevarējuši sagaidīt, kad beidzas brīvdienas. Es tad vienmēr izslēdzu video kameru, lai neviens neredz manu šoka vai neizpratnes pilno seju. <br /><br />Veselu gadu upurēju studijām, dzīvoju bez brīvdienām, veiksmīgi nomainīju karjeru, jo likās, ka šis jaunais darbs būs tieši tas, ko es vēlos darīt, bet atkal kārtējā vilšanās, bet varbūt uzņēmums un tā specifika nav man piemērota un jāmeklē vienkārši cita sfēra. Tik ļoti ir pārslogojuši divi jaunie projekti, kuri iesākušies vienlaicīgi, kas saistīti ar pasaules garlaicīgākajām sistēmām, ka vakar pamodos ar 38 grādu temperatūru. Manuprāt, tā uzradās vienkārši no stresa, jo negribēju vairs strādāt un piedalītes sapulcēs. Vienkārši gribējās atpūsties un neklausīties dažu programmētāju un biznesa analītiķu darba procesa apskatos, jo neinteresē. In general gribējās vienkārši dizainēt skaistas lietas, bet visos foršajos darbos maksā drausmīgi maz un tad paliek tikai lielas koorporācijas, kuras izsūc tev dvēseli.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3242112021-12-18T13:40:002021-12-18T13:40:002021-12-18T11:57:35Z2021-12-18T11:57:35ZViens no iemesliem, kāpēc man likās, ka būtu forši atgriezties atpakaļ, ir iespēja satikt draugus un ģimeni, iespēja vairāk socializēties, iespēja aiziet uz zināmām vietām, jo tā man bieži vien pietrūka Polijā. Pārsvarā pārtiku no drauga draugiem un bieži tas izraisīja zināmus strīdus, bet tavu brīnumu, atgriežoties un dzīvojot jau 3 nedēļas Latvijā, esmu uzaicinājusi ciemos tikai vienu draudzeni, nemaz negribas nekur doties un ar mokām piespiežu sevi aziet uz veikalu. Nav nozīmes, kurā valstī dzīvoju, iekšējā sajūta ir viena un tā pati. Izņemot Bulgāriju, tur dzīvoju blakus kalniem, katru rītu pamostoties un tos ieraugot, tad gan bija vilkme doties laukā un izārstēju depresiju, bet dažas ainaviskas pilsētiņas kalnos, laikam bija vienīgā foršā lieta tajā valstī. <br /><br />Vainīga estētika ar loga, jānomaina blokmājas un pelēkais asfalts ar kalniem. Ja vien tas būtu tik vienkārši.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3238762021-12-12T13:48:002021-12-12T13:48:002021-12-12T11:56:12Z2021-12-12T11:56:12Ziespējams, kāda pazaudēja darbu, un liela daļa no mums mazliet sajuka prātā, tajā pašā laikā ir pateicības sajūta par piedzīvoto.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3236742021-12-03T20:49:002021-12-03T20:49:002021-12-03T18:50:34Z2021-12-03T18:50:34ZTā bija kļūda! <br />Kā lai atgriežas?urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3233312021-08-13T14:18:002021-08-13T14:18:002021-08-13T12:31:38Z2021-08-13T12:31:38ZPēdējās 5 dienas darbā pirms ilgi gaidītā atvaļinājuma un jaunā darba uzsākšanas. (Neesmu atpūtusies vairāk nekā gadu)<br />Nespēju fokusēties un piespiest sevi pabeigt pēdējos projektus, jo tāds - a kas, mani atlaidīs? hahaurn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3231632021-08-04T22:41:002021-08-04T22:41:002021-08-04T20:42:09Z2021-08-04T20:42:09ZJuhū. Pēc 3 gadu prombūtnes, atgriežos Latvijā, jo dabūju sapņu darbu.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3230352021-02-05T21:18:002021-02-05T21:18:002021-02-05T20:20:26Z2021-02-05T20:20:26Zbaigi grūti atcerēties par mākslu, ja jāstrādā IT uzņēmumā un papildus full time 2 intensīvi UX kursi. <br />skumji par sevi, ka mēnešiem nav sanācis laika attīstīt kaut vienu filmiņu :(urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3217932021-01-10T23:43:002021-01-10T23:43:002021-01-10T22:50:16Z2021-01-10T22:50:16ZTu varētu atgriezties mājās un aizbēgt no visa. Tu joprojām varētu būt tas, kas tu gribēji būt, tas, ko tu teici, kas tu esi, kad es tevi satiku. Tava sirds ir pietiekami silta, tavas smadzenes ir skaistas, bet tās sairs mazos atomos ja tu turpināsi strādāt tajā korporācijā. Tu izdegsi pavisam drīz.trying to feel whole againurn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3215962021-01-08T19:10:002021-01-08T19:10:002021-01-08T18:11:28Z2021-01-08T18:11:28ZVieta, kuru aizpildām, ir bezgalīgi maza<br />Un laiks nevienu negaidīsurn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3212952020-08-28T23:53:002020-08-28T23:53:002020-08-28T21:55:05Z2020-08-28T21:55:05ZKāpēc, kad notiek dzīve, negribas rakstīt?Nauseaurn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3205652020-05-03T00:59:002020-05-03T00:59:002020-05-02T23:33:02Z2020-05-02T23:33:02ZVai jūs arī kādreiz nomoka domas, kas būtu noticis, ja jūs pateiktu jā, tajai trakajai sajūtai pirms vairākiem gadiem, kas toreiz likās tik neloģiska, bet saviļņo joprojām, kad paliekat viens?urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3202612020-05-03T00:57:002020-05-03T00:57:002020-05-02T22:57:34Z2020-05-02T22:57:34ZFunny thing about freedom is once you look for it<br />Inside of a cage is where you're gonna find iturn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3200602020-03-02T22:38:002020-03-02T22:38:002020-03-02T21:38:49Z2020-03-02T21:38:49ZLet everything happen to you<br />Beauty and terror<br />Just keep going<br />No feeling is finalurn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3196352018-11-29T15:43:002018-11-29T15:43:002018-11-29T13:43:31Z2018-11-29T13:43:31Zbaigi daudz jāfeiko, lai izdzīvotu.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3194222018-10-31T00:59:002018-10-31T00:59:002018-10-30T22:59:54Z2018-10-30T22:59:54ZI think my work should challenge the state of being. The more people find the work disturbing, the more it scares them, the more it’s challenging their state of being. That’s what I would hope my work does.<br />/ROGER BALLENurn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3191242018-10-28T12:29:002018-10-28T12:29:002018-10-28T10:30:30Z2018-10-28T10:30:30Z<div><br></div><img src="http://https://scontent-otp1-1.xx.fbcdn.net/v/t1.0-9/44834577_2150871988257686_6288678444649676800_n.jpg?_nc_cat=106&amp;_nc_ht=scontent-otp1-1.xx&amp;oh=ff21119b69deb38ab45c7d93eb2c239d&amp;oe=5C49E32F"><img src="https://scontent-otp1-1.xx.fbcdn.net/v/t1.0-9/44834577_2150871988257686_6288678444649676800_n.jpg?_nc_cat=106&amp;_nc_ht=scontent-otp1-1.xx&amp;oh=ff21119b69deb38ab45c7d93eb2c239d&amp;oe=5C49E32F"><br><div><br></div><div>30 min gājiena attāluma no manām šī brīža mājām.&nbsp;<br></div>urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3189222018-10-12T20:03:002018-10-12T20:03:002018-10-12T18:11:59Z2018-10-12T18:11:59ZUz brīdi beidzās mans projekts Bulgārijā, jo visu paveicu ātrāk nekā termiņā norādīts un atbraucu ciemos pie drauga uz Poliju. Visu nedēļu ilgi gaidītā atpūta un miers, bet tiklīdz viņš aizgāja vienu dienu uz darbu, es sāku justies stresaini, jo nav ko darīt. Visu dienu mocījos ar garlaicību. Bija pazudis internets un laukā sveša valoda, viss svešs un auksti. Kad tiku pie interneta, saņēmu meilu ar attālinātu darba piedāvājumu no Igaunijas saistībā ar grafikas dizainu, jo mani ieteica iepriekšējā darba kolēģi. More money, more happy travelings and films. Uzreiz tāds exitments, ka mani kāds iesaka un es varu papildus pelnīt atrodoties vienalga kur. Šāds darba modelis ir tieši tas par ko biju sapņojusi pirms pāris gadiem.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3186102018-09-30T12:41:002018-09-30T12:41:002018-09-30T09:56:42Z2018-09-30T09:56:42ZMan šķiet kādreiz biju es daudz izteiktāks social buterfly - nešķiroju cilvēkus un biju draudzīga ar visiem, bet ar gadiem kaut kas ir mainījies un paliek arvien grūtāk pieņemt un iekļauties. Pēdējā laikā tik bieži sevi pieķeru pie domas, ka sievietes ir stulbas. Strādāt sieviešu kolektīvā ir mokoši.<br />Trīs mēnešus dzīvoju un strādāju ar divām karstasinīgām, nenormāli draudzīgām (līdz vēmienam) maķedoniešu meitenēm. Kopā sākām veidot TV šovu. Viņas ir vadītājas, žurnālistes. Maķedoniešu valoda ir ļoti līdzīga bulgāru, tāpēc viņām ir viegli vadīt šovu šajā valodā. Savukārt es filmēju, montēju, fotografēju, respektīvi, atbildu par visu iespējamo tehnisko izpildījumu. Ir smieklīgi montēt valodā, no kuras tu neko nesaproti. Kad viņas mani nokaitina bieži vien gribas speciāli sajaukt ainas un palaist televīzijā kļūdas un vērot viņu eksplozijas. <br />Bet vispār mēs tik daudz strādājam. Iepriekšējo nedēļu es katru dienu filmēju un montēju kādas 10-12 h un piektdien mēs izlēmām braukt uz Sofiju ar nakts vilcienu un visu dienu filmēt un intervēt kaut kādus Bulgārijas izglītības speciālistus. Beigu beigās es vienkārši noģību un sāku raustīies krampjos. Attapos pēc pāris stundām slimnīcā. Veica miljons pārbaudes, neviens negribēja saprast, ka tas ir tikai tādēļ, ka es nebiju vairākas dienas gulējusi un normāli ēdusi.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3183122018-09-11T15:31:002018-09-11T15:31:002018-09-11T12:35:30Z2018-09-11T12:35:30Zbalkānu cilvēki un vispār spāņi un itāļi ir tādi nenormāli social butterflies. <br />reāli nogurdina.<br />šodien vajadzēja izdomāt mūsu jaunajam tv šovam nosaukumu un maķedoniešu kolēģe ieteica - Laima is Evil. <br />Esmu evil jo vienīgā saku lietas tieši acīs nevis aiz muguras un visu laiku kritizēju projektu un cilvēkus un atļaujos viena pati pavadīt vairākas dienas kalnos.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3180522018-09-11T15:31:002018-09-11T15:31:002018-09-11T12:31:23Z2018-09-11T12:31:23Zpārāk daudz cilvēku.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3175962018-07-07T01:23:002018-07-07T01:23:002018-07-06T23:58:47Z2018-07-06T23:58:47ZIzvākšanās noritēja vieglāk nekā biju iedomājusies. Viņš raudāja tikai pirmās 10 min un pēc tam savācās un sāka palīdzēt krāmēt grāmatas. Es jutu izteiksmīgu tukšumu. Tiesa brīžiem uznāca nožēla par to, ka nākas pamest tādu komfortu un ērtības un tagad jāmazgā drēbes veļasmašīnā, kurai vienīgais režīms ir 4 h pēc kurām tā uzkaras un izmet laukā pilošu kaudzi, kura žūst mūžību. <br />16 gadi tomēr ir pārāk liela starpība. Acīmredzot. Man. <br />Es pārāk bieži jutos kā viņa meita nevis sieviete. <br />Mātei ar viņu mazāka starpība un viņa arī neliekas mierā ar pārmetumiem, akcentējot manu kļūdaino lēmumu. Kā var pamest tik labu cilvēku? Viņai viņš ir labākais draugs kāds man jebkad ir bijis.<br />Bet zinot šī labā cilvēka noslieci pēc attiecību pārraušanas vairākus gadus dzīvot celibātā, mēģināju viņu iedrošināt ielādēt tinderi vai apmeklēt kādus dejas kursus, kur varētu satikt foršas sievietes, bet viņu tas aizvainoja. Viņš to salīdzināja ar situāciju, kad nomiruša mājdzīvnieka vietā vecāki nākamajā dienā uzdāvina tādu pašu un cer, ka bērns aizmirsīs sāpes un atkal izjutīs iepriekšējo mīlestību. Bet tā tas nekad nenotiek.<br />Nu ok. <br /><br /><br />Bet kopumā es jūtos nenormāli laimīga pēc izvākšanās. Izmetu ļoti daudz mantu. Tas vairāk attīrija tieši mentālo telpu. Iekšās jauns svaigums un brīvības sajūta.urn:lj:klab.lv:atom1:tapetes_puksts:3170912018-06-19T09:53:002018-06-19T09:53:002018-06-19T07:53:45Z2018-06-19T07:53:45Zspridzini tiltus un visu no jauna cel