Agrāk vilcieni bija nevainojami ripojoši patvērumi. Atiešanas un pienākšanas laiki, protams, bija izteikti pulksteņa laikā, bet starp tiem ikviens varēja brīvi izdzīvot laiku savā veidā. Taču šī brīvā zona mums, vilciena mīļotājiem, ir atņemta. To atņēmuši mobilo telefona lietotāji - ar savām sarunām par bilanci, tēvoča Apses bērēm, automašīnas testa rezultātiem un Mildas garā klepus komplikācijām. Bet es taču par to visu negribu neko zināt. Es gribu baudīt mieru savā klusuma telpā. Es atsakos pieļaut, lai citi cilvēki tik nevajadzīgi ielaužas manā personiskajā laikā ar savām uztraucošajām sarunām tieši kupējā. Bieži - skaļi, nekad ne dabiski. Ir taču nedabiski - dzirdēt tikai vienu sarunas pusi. Tik nedabiski, ka šo traucējumu nevar neievērot, kā to parasti iespējams izdarīt ar dabisko fona troksni, ko rada līdzbraucēju sarunas.
Uzskats: Jārezervē īpašas kupejas mobilo tālruņu lietotājiem, kur viņi varētu turpināt saskaldīt savu laiku... Tāpat kā smēķētāji sēž nesmēķētāju kupejās, kad paši nesmēķē....jo sajūtot, ko nozīmē piedzīvot laiku, cilvēki vēlēsies to sargāt!