par visa pastāvošā veltīgumu

Those were the days

Fri, 29 Jul 2016 18:34:53 GMT

Piedāvāju ļoti pamācošu izvilkumu no Dr. med. Augusta Forela (Dr. phil. et jur. h. c., bij. psihiatrijas profesors, Ciriķes un Ivornas vājprātīgo iestādes direktors) grāmatas "Dzimumu jautājums" IV sējuma, 1931, 10.–12.lpp. (pilnīgi autentiski, ar oriģinālajām druķenēm!). Vismaz pēdējo rindkopu izlasiet, slaisti un dīkdieņi, kas droši vien nekad neesat miesniekam lūguši aklās zarnas, lai varētu izgatavot prezervatīvus, kā darīja mūsu tēvutēvi (kuriem tāpēc vien varam būt pateicīgi par dzimtas turpināšanu).

Parastākais kondona veids ir kaučuka uzmavas ar elastīgu gredzenveidīgu uzbiezni caurā galā. Bet tie ir pārāk biezi un aizkavē seksuālās baudas jūtas un sēklas izšļākšanu. Bez tam kaučuka kondoni ļoti viegli pārplīst, un tamdēļ nav īsti droši. Daudz labāki ir t. s. zarnu kondoni, ko pagatavo no dzīvnieku aklām zarnām, tās sevišķi iepreparējot, un pārdod zem zivju pūšļu ķondonu nosaukuma. Ja tikai tie pietiekoši izturīgi un neatgādina zirnēkļu tīklu, tad ar šādiem kondoniem labsajūta pie kopošanās tikpat kā netiek mazināta, un taī pašā laikā droši tiek novērsta apaugļošana. Pie zarnu kondoniem jāpielieto sekoši drošības līdzēkļi: Pirmkārt, jāņem kaučuka gredzens tādā lielumā, kas atbilst dzimuma locēklim, un jāuzmauc uz kondona vaļējā gala, pie locēkļa pamata. Gredzens pasargās kondonu no sakrunkošanās un nomaukšanās, kas var atgadīties pie dzimumu satiksmes. Otrkārt, kopošanās locēklis jāizvelk no sievietes maksts, iekams tas vēl nav pilnīgi atslābis, jo citādi kondons var nomaukties un palikt makstī. Kondons pēc lietošanas pamatīgi izmazgājams. Ja tas ir pietiekoši izturīgs, tad viņu var lietot vairākas reizes; ikreizes tas jāizmazgā, rūpīgi jāizžāvē, ieliekot divu kabatas lakatiņu starpā, pēc kam, iepūšot gaisu un sasienot vaļējo galu, to noliek žāvēties uz vilnainas drēbes. Pēc divdesmit četrām stundām to atkal atsien vaļā un izplēš, iekams tas vēl nav paguvis sacietēt. Šādi izmazgātu un izžāvētu kondonu var lietot tikpat labi, kā jaunu. Piepūšot kondonu, reizē pārliecinās arī par viņa drošību. Ja piepūstais kondons ar laiku saplok, tas nozīmē, ka uz viņu vairs nevar paļauties, jo tas laiž cauri gaisu uu tā tad arī sēklu. Par kondona drošību var pārliecināties arī to pielejot ar ūdeni. Ja kondons nelaiž cauri ūdeni un gaisu, tad nelaidīs arī sēklu. Pārbaude jāizved visai rūpīgi. Arī pie lietošanas jābūt ļoti uzmanīgam. Ja kondoni ir stipri plāni, tad drošības labad ieteicams uzmaukt divus, vienu virs otra. Ļaunākā gadījienā, ja rodas šaubas, sievietei pēc dzimuma satiksmes jāizskalo maksts ar etiķa atšķaidījumu remdenā ūdenī. Nekad nedrīkst aizmirst kondonu nostiprināt ar kaučuka gredzenu. Ja tikai ievēro pietiekošu uzmanību un rūpīgi izpilda visus vajadzīgos priekšrakstus, tad droši var novērst apaugļošanu un grūtniecību. Ja sieviete neuzticas vīrietim, tā no savas puses vēl var pielietot arī viņai pieejamos līdzekļus. Aprādītie sīkumi no liela svara trūcīgākiem ļaudīm, jo tie nav pietiekoši naudīgi, lai katrai dzimumu satiksmei iegādātos pilnīgi jaunus un dārgus līdzēkļus grūtniecības novēršanai. Ja kondons laiž cauri gaisu, tad jāpērk jauns. Bet kamēr tas nav bojāts, viņu var lietot daudz reizes no vietas.

Sevišķi nopietnos gadījienos, kad uz noteiktāko jāizvairās no apaugļošanās, vīrietim jāuzliek kondons, bet sievietei jāņem vēl palīgā arī kaučuka gredzens vai sūklis. Ja pie tam vēl maksti pēc kopošanās pamatīgi izskalo ar etiķa atšķaidījumu remdenā ūdenī, tad var būt drošs, ka apaugļošana pilnīgi neiespējama. Pieradušiem cilvēkiem attiecīgā sagatavošanās prasa visai maz laika un tiek izvesta reizē ar izģērbšanos.

Tā kā zarnu kondons pagatavots no dzīvnieku membrānas, tad tas nemaz netraucē seksuālo baudas izjūtu. Ja pie tam vēl iesmērē kopošanās locekļa gālviņu ar vazelīnu, bet ulvilkto kondonu pirms lietošanas, apslapina ar ūdeni, tad dzimumu satiksme ne ar ko neatšķiras no normālās.

Pirkto preparēto kondonu vietā var izlīdzēties arī ar paša pagatavotiem. Pie miesniekiem var dabūt pirkt gluži svāigas teļu aklās zarnas. Tās pamatīgi jānotīra un jānomazgā. Ja viņas vēl kārtīgi dezinficē, divdesmit četras stundas noturot sublimāta atšķaidījumā (1: 1000), tad paša pagatavotais kondons iedarbībā vairs ne ar ko neatšķiras no pirktā. Ar savu svaigumu tie atstāj pat labāku iespaidu, jo pilnā mērā atgādina gļotādiņu. Tādā ceļā pagatavoti kondoni uzglabājami ar glecerīnu pildītā stikla burciņā. Pirms lietošanas tie nomazgājami ūdenī. Tāpat kā pirktos, viņus var lietot vairākas reizes. Tikai paša preparētās zarnas ātrāki plīst un tamdēļ nav tik drošas, kā pirktās. Dzimumu satiksme norit pilnīgi normāli, novērsta tikai apaugļošanās.

Fri, 03 Oct 2014 19:47:54 GMT

Tā no sirds mani uzrunā tikai viens priekšvēlēšanu solījums — "tiešās velēšanās ievelēti pašvaldību vadītāji". Jo principā es gribētu ievelēt diezgan daudzus pašvaldību vadītājus un tiešas velēšanas ir vienīgās reālistiskās izredzes kādu no viņiem ievelēt. Vienīgais mīnuss, ka prezidentu viņi grib tautas ievēlētu, bet tautas ievēlētu prezidentu es tikai vēl vairāk gribētu kārtīgi ievelēt.

Wed, 19 Feb 2014 23:12:00 GMT

Esmu sajūsmā, Dokinsa "Dieva delūzija" ir prasmīgi iekategorizēta pie "Ezotērikas un astroloģijas".

Tue, 30 Apr 2013 20:01:27 GMT

Locking people up for fun and profit: http://en.wikipedia.org/wiki/Kids_for_cash_scandal

Tue, 19 Mar 2013 20:38:52 GMT

(Atvars, Aigars (2010). Filozofijas izmantošana zinātniskā un reliģiskā pasaules uzskata apvienošanai)

Sun, 13 Jan 2013 19:39:10 GMT

Pope Benedict XVI cited Rabbi Bernheim in a Christmas address opposing gay marriage, saying that it was wrong for people “to deny their nature and decide it is not something previously given to them, but that they make themselves.”

Kurš gan būtu no šiem abiem gaidījis, ka viņi aicinās homoseksuāļus nenoliegt savu dabu? How positively civilized of them!

Mon, 30 Jul 2012 14:21:12 GMT

Nupat, dzerot kafiju, sagribējās iedzert kafiju.

OMG

Mon, 16 Jul 2012 20:36:03 GMT

Mon, 16 Jul 2012 17:12:09 GMT

Reizi miljons gados ieskatoties Google Maps, atklāju, ka viņi izmanto Merkatora projekcijas variantu. Merkatora projekcijā visas paralēles tiek attēlotas tikpat garas kā ekvators (lai gan tās tuvāk poliem kļūst aizvien īsākas, līdz sarūk līdz punktam polos), bet meridiāni tuvāk poliem tiek attēloti aizvien garāki (lai teritorijas, kas jau ir izstieptas horizontāli, tiktu atbilstoši izstieptas arī vertikāli, tādējādi vismaz lokāli saglabājot teritoriju formu). T. i., jo tuvāk teritorija ir kādam no poliem, jo gigantiskāka tā tiek attēlota attiecībā pret teritorijām tuvāk ekvatoram. Līdz ar to (klasisks piemērs) Grenlande izskatās tikpat liela kā Āfrika, lai gan ir par Āfriku 14 reizes mazāka. Tāpat arī nepateiksi, ka Krievija ir tikai mazliet vairāk nekā divreiz lielāka par Austrāliju, nevis, teiksim, reizes sešas lielāka, kā varētu padomāt. Protams, Eirāzija un Ziemeļamerika ir neproporcionāli lielas attiecībā pret Āfriku un Dienvidameriku; tas varbūt nešķita nekas īpašs 16. gs., kad šī projekcija tika ieviesta, bet tagad tomēr liekas tā drusku nekorekti, ne?

Ieguvums ir tāds, ka jebkurā kartes vietā ziemeļi ir taisni uz augšu utt., kā arī lokāli saglabājas teritoriju forma, līdz ar to navigācijai pēc kompasa, kam šī projekcija ir radīta, tā ir izcili piemērota. Pieņemu, ka Google Maps lieto šo projekciju, lai saglabātu leņķus, kas šajā gadījumā arī tiešām ir ļoti svarīgi (ja leņķi tiktu sagrozīti, perpendikulāras ielas kartē nekrustotos taisnā leņķī). Bet liekas diezgan nenormāli, ka nav iespējams kaut kā pāriet no vienas projekcijas uz citu (piemēram, no Winkel Tripel kopskatā uz Merkatora piezūmojot). Vai piedāvāt vairākas projekcijas. Vai arī vismaz pieklājības pēc informēt, kādas ir izmantotās projekcijas īpatnības. Piemēram, būtu pavisam vienkārši ielikt ieslēdzamu/izslēdzamu mērogu, kas parādītu noteikta attāluma attēlojumu kartē visos platuma grādos, tādējādi uzskatāmi demonstrējot sagrozījumu apmēru (apmēram šādu). Pašreizējais dinamiskais mērogs vispār ir kaut kāda parodija par informatīvu elementu, it īpaši pasaules mērogā, jo puslīdz attiecas uz vienu (ja tieši ap ekvatoru) vai divām šaurām kartes joslām, un lietotājam — ja viņam vispār ienāk prātā, ka attiecīgajā brīdī redzamais mērogs ne mazākajā mērā neattiecas uz visu karti — ir lieliska iespēja atsvaidzināt ģeogrāfijas zināšanas, mēģinot saprast, kurām.

Google Maps lietotā projekcija (saglabāti leņķi, galīgi sagrozīts teritoriju lielums):

Salīdzinājumam — Molveides projekcija (saglabāts teritoriju relatīvais lielums, bet, kā redzams, sagrozīti leņķi):

Tue, 05 Jun 2012 16:01:57 GMT

Izrādās, Irāna cērt kāju pie zemes un atsakās kopā spēlēties ne vien tad, ja Persijas līci nosauc par Arābijas līci, bet arī tad, ja to nosauc vienkārši par Līci vai bezkaunīgi atļaujas vispār nekā nenosaukt.

Wed, 23 May 2012 14:28:10 GMT

Nejauši uzgāju vienkārši lielisku rakstu par fiziķu izklaidēm iekš UC Berkeley 30-tajos gados. Lasot lielākoties mute vaļā.

Daži citāti:

"Lawrence had tablets of sodium chloride made up containing extremely small percentages of Na²⁴. During lecture demonstrations, he would swallow one of these tablets and then, holding his hand over a Geiger-Müller counter, demonstrate how the radiosodium reached his hand following absorption in the stomach and circulation via the blood stream. The counting rate exhibited by his hand also declined during the lecture, demonstrating both the radiologic and the biologic decay times."

"For a few years the crews working at the cyclotron took no precautions whatsoever against radiation injury. Kurie sat on the yoke of the cyclotron magnet for ten full hours of running time, operating his cloud chamber by hand. Dean Cowie aligned the cyclotron beam by eye*, looking directly at the target lighted by the impact of the beam ions while the neutrons came on through the window into his eyes. As the cyclotron was perfected to produce 10-MeV ions, a window was devised to permit the ion beam to emerge into the air. It was a fascinating sight; the air glowed a beautiful purple for a distance of more than a meter beyond the window. While it is true that no one was so foolhardy as to put a finger into the beam, observers, including me, did stand right beside it. One trick that was repeated for all newcomers was to give them a transparent calcite crystal approximately 2 cm on an edge and a pair of crucible tongs to hold the calcite in the beam. After about a minute, the calcite glowed with a deep red phosphorescence that made it appear to be red hot, even when withdrawn from the beam. To add to the newcomer's amazement, one of the staff members then suddenly dropped the "red hot" crystal into the visitor's hand. The calcite was stone cold, the red radiation notwithstanding; whether it was radioactively hot, no one knew. No statistically meaningful data of long-term consequences of radiation exposure appear to exist, although Cowie suffered cataracts a few years later."

"More than once, the entire campus electrical supply was blown out by a cyclotron malfunction. For a period, while the cyclotron D's were still mounted on large Pyrex insulators with central conductors to carry in the radio frequency power, a startling beam-like glow discharge would occur that terminated on one of these insulators and melted a hole through it in a matter of seconds. The abrupt loss of vacuum, under full power operation, was devastating. Such a failure occurred many times, at about three-week intervals, until it was finally found that the entire radio frequency system had no dc ground at all. Collections of ions in an irregular and unpredictable way could lead to dc charging of the entire system of D's to very high voltages, leading ultimately to dc discharges in the low-pressure residual gas."

(Robert N. Varney. Some physics not in The Physical Review)

* Uzgāju rakstu, meklējot šo.

Starp citu, man kaut kā nejauši izdevās apiet paywall ar Google Docs, es tikai nesaprotu, kā tieši. Anyway, raksts ir īss un interesants, enjoy.

Wed, 04 Apr 2012 19:29:58 GMT

Man, kā parasti, ir šausmīgs slinkums kaut ko rakstīt (kā jums liekas, kāpēc es tik sasodīti maz rakstu?), bet esmu apņēmusies šo uzrakstīt in the spirit of constructive criticism.

Īsumā: Vents Sīlis savā SkeptiCafe (#3) prezentācijā apgalvoja, ka sabiedrība uztver zinātni nekritiski pozitīvi un tai uzticas, turklāt tajā valda "cēlā zinātnieka" mīts (apraksts; video). Vienīgie dati, ko viņš sniedza kā pamatojumu, bija diagramma par ārkārtīgi augstu uzticību zinātnei biotehnoloģiju jomā, īpaši Kiprā, Maltā un Latvijā (Europeans and Biotechnology in 2005: Patterns and Trends*, 51. lpp.), precīzāk — diagrammas augšdaļa.

Es uzskatu (un savus uzskatus pamatošu), ka 1) šī diagramma nereprezentē vispārējo statistiku par sabiedrības uzticību zinātniekiem un rada maldīgu iespaidu par faktisko uzticību zinātnei; 2) Sīļa teiktais par to, kas diagrammā attēlots (ka tā attēlo atbildes "Jā" uz jautājumu par uzticību attiecīgajām zinātnieku kategorijām), vairākos aspektos nav precīzs; 3) pat ja diagramma labi reprezentētu statistiku par sabiedrības uzticību zinātnei un patiešām attēlotu sabiedrības uzticību attiecīgajām zinātnieku kategorijām, tā neliecinātu par nekritisku uzticību zinātnei (Sīlis diagrammu izmantoja, lai pamatotu apgalvojumu, ka sabiedrība nekritiski uzticas zinātnei, īpaši minētajās trīs valstīs).

Kāpēc es uzskatu, ka diagramma nereprezentē vispārējo statistiku par sabiedrības uzticību zinātniekiem? Izteiktā vairākumā gadījumu Eurobarometer dati rada gluži citu iespaidu. Šķiet, visjaunākie un apjomīgākie Eurobarometer dati ir 2010. gada ziņojums Science and Technology.
• 58% eiropiešu (un 69% Latvijas respondentu) piekrīt šim izteikumam: We can no longer trust scientists to tell the truth about controversial scientific and technological issues because they depend more and more on money from industry.
• Attiecīgi 53% ES respondentu un 59% LV respondentu uzskata: Because of their knowledge, scientists have a power that makes them dangerous.
• Tikai 66% ES respondentu un 62% LV respondentu uzskata, ka science and technology make our lives healthier, easier and more comfortable, turklāt veseli 17% LV respondentu tam nepiekrīt.
• 38% ES respondentu un 45% LV respondentu uzskata, ka mēs pārāk daudz paļaujamies uz zinātni un nepietiekami daudz — uz ticību, ko papildina attiecīgi 62% un 63% pārliecība, ka zinātne un tehnoloģija dažkārt var kaitēt cilvēku morālei.
• Mazāk nekā puse respondentu (46% ES līmenī, 38% LV) uzskata, ka zinātnes sniegtās priekšrocības ir lielākas nekā tās negatīvā ietekme.
Kopumā šie rādītāji neliecina par īpaši lielu sabiedrības uzticēšanos zinātnei un zinātniekiem, kur nu vēl par nekritisku attieksmi vai priekšstatiem par zinātnieku cēlumu. Protams, ir arī pozitīvāka statistika, lai arī varbūt ne sevišķi tieši saistīta ar uzticības jautājumu (piemēram, 75% ES, 85% LV uzskata, ka zinātne un tehnoloģija sniegs vairāk iespēju nākamajām paaudzēm**), taču, atklāti sakot, Sīļa diagramma ir pārliecinoši vispozitīvākā no šajos ziņojumos ietvertajām diagrammām. Arī viņa paša citētā pētījuma ietvaros.

Labi, plašāk par Sīļa diagrammu. Viņš norāda, ka tajā attēlotas atbildes "Jā" uz jautājumu "Vai jūs uzticaties šai zinātnieku kategorijai?". Skats tiešām pirmajā brīdī šķiet iespaidīgs — ES25 līmenī attiecīgi 90% un 82% uzticība universitāšu zinātniekiem un nozarē strādājošajiem zinātniekiem (biotehnoloģiju jomā), bet Kiprā, Maltā un Latvijā — vismaz 94% uzticība abu veidu zinātniekiem (100% uzticība universitāšu zinātniekiem Kiprā un Maltā). Bez šaubām, var saprast, kāpēc Sīlis ar to izvēlējies pamatot apgalvojumu, ka sabiedrības attieksme pret zinātni ir nekritiska un ka (piem., Kiprā) valda priekšstats, ka zinātnieks ir "eņģelis, kas atnācis darīt man labu". Taču jautājums nav gluži tāds un rezultāti nepavisam nav tādi, kādi izskatās pirmajā brīdī. Respondenti vērtēja divas zinātnieku kategorijas — University scientists doing research in biotechnology un Scientists in industry doing research in biotechnology, norādot Doing a good job for society, Not doing a good job for society vai Don’t know, respektīvi, nevis vērtēja savu personisko vispārējo uzticību biotehnoloģiju zinātniekiem, bet gan — krietni pragmatiskāk — savu priekšstatu par zinātnieku pētniecisko darbu. Un: šajā diagrammā NAV attēlots, cik procenti respondentu norādīja Doing a good job. Tas ir attēlots tabulā dažas lappuses iepriekš (47. lpp.) — ES līmenī 73% piekrīt, ka labi strādā universitāšu zinātnieki, bet tikai 64% — ka labi strādā nozarē strādājošie zinātnieki.

Kāpēc tāda atšķirība no attiecīgi 90% un 82% Sīļa diagrammā? Vienkārši tāpēc, ka konkrētajā diagrammā no datiem ir izslēgtas atbildes "Nezinu" un pozitīvās atbildes izteiktas procentuāli tikai no pozitīvo un negatīvo atbilžu summas. Savukārt "Nezinu" ir ļoti daudz (visnepārliecinātākajā valstī — Portugālē — attiecīgi 40% un 41,9%); deskriptīvās statistikas datos var redzēt, ka jautājumā par universitāšu zinātniekiem vismaz 20% respondentu atbildēja "Nezinu" 8 valstīs, bet jautājumā par nozaru zinātniekiem — 11 valstīs (no 25). Šis apstāklis visai būtiski maina situāciju. Cita starpā Latvija pēc uzticības rādītājiem abām zinātnieku kategorijām noslīd uz 7. vietu: aiz Kipras, Čehijas, Somijas, Beļģijas, Grieķijas un Slovākijas. Katrā ziņā arī šī diagramma neļauj runāt par ideāliem uzticības rādītājiem, pat ne biotehnoloģiju jomā.

Mans pēdējais iebildums attiecas uz pārlēcienu no tā, ka liela sabiedrības daļa (vai visa sabiedrība) vispār uzticas zinātnei, uz to, ka šī sabiedrības daļa zinātnei uzticas pilnīgi un nekritiski. Respektīvi, pat ja diagramma tiešām atspoguļotu tipisku statistiku par uzticību zinātnei un tajā tiešām būtu redzams, ka visa sabiedrība "principā uzticas" zinātnei, tas taču nekādi nebūtu iemesls pieņemt, ka šī uzticība ir absolūta un akla. "Principā uzticos" — vai Doing a good job, vai "Jā" jautājumam par uzticību — taču nenozīmē, ka cilvēks "dotu savas asinis", ja to palūgtu kāds baltā ķitelī. Citiem vārdiem sakot, pat ja statistika būtu tāda, kā to raksturoja Sīlis, tā ne mazākajā mērā nepamatotu viedokli, ka sabiedrība uztver zinātni nekritiski pozitīvi vai ka tajā valda "cēlā zinātnieka" mīts; tā nozīmētu vien to, ka gandrīz visa sabiedrība zinātni vērtē drīzāk pozitīvi, nevis negatīvi.

For what it’s worth, es domāju, tā vienkārši ir nepiesardzīga attieksme pret statistiku. Bet neuzmanīga avotu atlase, neuzmanīga avota atspoguļošana, neprecīzi aprakstot tā saturu, un nepamatotu secinājumu izdarīšana — nu, tas ir diezgan daudz, īpaši tad, ja šādi tiek pamatota premisa, kas, ļoti iespējams, nav patiesa.

Ja kāds tiešām ir izlasījis šitik tālu — cheers, esmu patīkami pārsteigta! Bet es domāju, ir skaidrs, kāpēc neiztirzāšu pārējo prezentāciju: pēc maniem kritērijiem jau šis ir bezmaz komentārs piecos sējumos.

* Sīlis atsaucās uz Europeans and Biotechnology in 2005, bet jau kādu laiku ir pieejams nākamais ziņojums — Europeans and Biotechnology in 2010.

** Man kaut kā īpaši talantīgi bija izdevies šeit ielikt linku uz statistiku par apgalvojumu Science and technology could be used by terrorists in the future. Sniegs vairāk iespēju nākamajām paaudzēm, lol.

Ceci n'est pas une pipe

Thu, 23 Feb 2012 16:47:54 GMT

Sat, 18 Feb 2012 12:41:31 GMT

The peacock mantis shrimp (Odontodactylus scyllarus)

Milk the master builder, do it!

Mon, 06 Feb 2012 14:19:53 GMT

Mon, 06 Feb 2012 12:43:24 GMT

Brīdi patiesā neizpratnē skatījos, kas mani iepriekš pamudinājis meklēšanas logā ierakstīt "*sampling meth*", un tikai pēc mirklīša atcerējos, ka meklēju "sampling method".

Ivars Kalviņš II

Sat, 14 Jan 2012 20:18:30 GMT

Es jūtu, ka mans pienākums ir rakstīt otro daļu, jo žurnāls "Mistērija" mani apgaismoja par nepiedodamiem caurumiem pirmajā daļā. Analfabētiska attieksme pret evolūciju un ticība ekstrasensiem? Tie ir absolūti nieki salīdzinājumā ar to, ka viņš ir gandrīz nospiedis cilvēku ar savu "lauku"! UN redz auras, UN sajūt "vietas organismā, kurās kaut kas nav kārtībā", UN dancina rīkstītes, UN meditējot dodas garu pasaulē. Ja viņš gribētu piedalīties JREF Million Dollar Challenge, viņa galvenā problēma būtu izvēlēties, kuru superpoweru demonstrēt.

Protams, sākumā viņš ir bijis "pilnīgs nihilists" (un kā gan mēs varētu tam visam neticēt, ja tas ir pārliecinājis pat tādu rūdītu skeptiķi kā Ivaru Kalviņu?):

Žurnāls Zinātne un Tehnika bija sarīkojis ekstrasensu un zinātnieku tikšanos. Devos uz turieni kā pilnīgs nihilists. Liftā uzmanību piesaistīja kāds vīrs, jo bija ierāvies pašā stūrī. Pie sevis nodomāju – vai tik šis nav viens no tiem purva dīvainīšiem. Jā! Viņš iet turpat kur es. Smīkņāju par visiem, līdz šis pats kungs saka –jums pašam ir šādas spējas. Smejoties prasu: „Kā tad jūs to zināt?” Viņš atbild: „Jūs mani ar savu lauku gandrīz liftā nospiedāt!” Pēc tam bija vēl dažādi gadījumi, pēc kuriem pārliecinājos, ka manas izjūtas tiešām ir objektīvas. Rīkstītes arī griezās. To nevarēja noliegt.

Viņš laikam ir pirmais cilvēks, ko redzu sadistiski saprecinām Young Earth UN Old Earth kreacionismu, lai dzemdētu kaut ko attāli līdzīgu Day-age kreacionismam ārkārtīgi kroplā formā. Viņš uzskata, ka Zeme ir gan 6000 gadu, gan dažus desmitus miljonu gadu veca (un, jā, es labprāt gribētu redzēt, kāpēc viņš ir izvēlējies tieši dažus desmitus miljonu gadu, nevis kādu citu arbitrāru skaitli). Ir grūti pateikt, vai viņa pievēršanās ķīmijai ir lielāks zaudējums fizikai, vēsturei vai bioloģijai:

Bībelē ir skaidri norādīts, cik gadu ebreji pavadīja Ēģiptē, taču jūs varat sarēķināt, cik ilgi viņi tur bija faktiski. Jūs konstatēsiet, ka abi šie skaitļi ir atšķirīgi. Tikai nesakāt, ka ebreji neprot rēķināt. Manā izpratnē skaidrojums ir elementārs. Ja Visums izplešas un kustas ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam, tad jebkurš palēninājums izmaina laika ritējumu, tas kļūst raitāks. Ja mūsu laiks kļūst straujāks, esošā gada garums ir vienas minūtes vai sekundes vērts 10 000 gadu atpakaļ. Ne velti relativitātes teorija vēsta – ja kustaties tuvu gaismas ātrumam, tad, tam palēninoties, laika tecējums paātrinās un otrādi, ja pārvietojaties gaismas ātrumā, laiks apstājas. Šādi Bībelē varat redzēt tiešu relativitātes teorijas izpausmi. Varbūt tiešām tie 6000 gadi, minētais Zemes vecums Bībelē, atbilst dažiem desmitiem miljonu gadu mūsu zinātnes izpratnē. Tagad iepriekšējos periodus mērām ar šīsdienas gada garumu, bet, ja tas saraujas, tad pagātnē gads varēja būt stipri lielāks. Arī pētot dzīvo organismu uzbūvi, man top skaidrs – dzīvība nevar rasties nejauši.

Ja katra jaunā suga būtu labāk piemērota izdzīvošanai apkārtējā vidē, tad, izņemot cilvēku, apveltītu ar saprātu, visa evolūcija vestu pretējā virzienā. Jebkurš mikrobs būtu dzīvotspējīgāks par ikvienu pērtiķi. No vīrusa izcēlās baktērija! Lielāku muļķību nav iespējams izdomāt, bet to attīsta. Kādēļ? Tāpēc, ka vīruss nevar vairoties bez baktērijas.

Es labprāt pareflektētu par frāzi "esošā gada garums ir vienas minūtes vai sekundes vērts 10 000 gadu atpakaļ", bet man ir bail, ka pārmērīgās pašreferences un dažādie laika "ātrumi" viena vienīga frame of reference ietvaros apskādēs the very fabric of reality.

Jā, grūti iedomāties kādu, kurš būtu vēl piemērotāks pārstāvēt zinātni.

Thu, 12 Jan 2012 11:50:55 GMT

"Zinātnieki dibinās savu intelektuāļu partiju." Pavisam konkrēti — šo partiju grib dibināt Ivars Kalviņš, kura priekšstati par evolūciju ir šādi (I am not fucking kidding):

Pēc tam, kad saskāros ar Darvina mācību, manas šaubas pastiprinājās, jo dabīgās atlases princips un dzinējspēks ir ļoti vienkāršs: izdzīvošanai piemērotākie eksemplāri izdzīvo. Katram nākamajam indivīdam vajadzētu būt vairāk piemērotam izdzīvošanai uz Zemes. Vai pērtiķis ir labāk piemērots izdzīvošanai uz Zemes kā tarakāns? Viennozīmīgi – tarakāns ir izdzīvotspējīgāks. Vai tarakāns ir labāk izdzīvotspējīgs uz Zemes kā augsnes baktērija? Nē, augsnes baktērija ir spējīgāka izdzīvot šajā vidē. Tātad evolūcijai būtu bijis jāvirzās no mērkaķa uz vismazāko mikroorganismu. Mums tika apgalvots, ka mēs virzamies pretējā virzienā. Joprojām tiek apgalvots, ka tad, kad mērkaķis nostājās uz divām kājām, viņam atbrīvojās rokas, tad viņš attīstījās par cilvēku. Tad jautājums, uz cik kājām pārvietojās ķengurs vai dinozauri? Uz divām! Diez kāpēc viņš neattīstīja šīs spējas, ja tās ir tikai attīstāmās spējas?

Respektīvi, zinātnieku partiju grib dibināt kreacionists bez jebkādas sajēgas par evolūciju.

Noteikti izlasiet šo interviju, tas ir tīrs zelts — par ekstrasensiem, trešajām acīm, abortiem kā iejaukšanos dieva darbos, daaaaaudz par evolūciju ("Bet - tāpēc vien neviens suns taču nav kļuvis par, piemēram, kaķi. Bet tas, ko mums grib parādīt darvinismā jeb evolūcijas teorijā, ir faktiski tas pats, ko centās demonstrēt bēdīgi slavenais padomju darbonis Lisenko - sak, iestādīsim egli, bet, radot noteiktus apstākļus, mums tur izaugs priede.") etc. Just a teaser, paskatieties uz šo dzelžaini zinātnisko domāšanu:

Jau aptuveni tajā laikā, kad sāku studēt universitātē, atskārtu, ka mani nomoka šīs domas par Dieva esamību, jo, vēl īsti nezinot visas vājās puses, man jau tad likās nepārliecinoši visi galvenie evolucionistu argumenti. Redzēju, ka tur daudz kas vienkārši piedzejots klāt, sak, lai labāk izskatās. Bet tad man sanāca sastapties ar vienu bērnu, kuram tolaik bija aptuveni desmit gadu, un kurš man vairāk nekā pārliecinoši nodemonstrēja, ka iespējams no liela attāluma noteikt, piemēram, kādas traumas guvis mans brālēns - kas un kurā vietā viņam lauzts, citas lietas. Pat tādu detaļu, ka atslēgas kaulu ārsti, diemžēl, nav pareizi salikuši, tāpēc vēlāk to vajadzēšot lauzt vaļā un pārlikt, un - tieši tā tas arī notika! Tā bija reize, kad man, kā mēdz teikt, mute bija ciet uz visiem laikiem. Pats savām acīm redzēju, ka iespējams šādu informāciju pārraidīt telpā un iespējams to arī saņemt, apstrādāt un pasniegt. Tātad - šis lauks pārliecinoši eksistē.*

* Visu interviju ir nenormāli aizgrābjoši lasīt, visu laiku turot prātā viņa paša vārdus: "Un kaitīgi, manuprāt, ir tas, ka cilvēks kļūst iedomīgs, iedomājoties, ka viņš it kā kaut ko zina. Tā ir vislielākā nelaime. Neko mēs nezinām!"

Not relevant, bet es nevaru nepieminēt, ka viņam ir LELB "Uzticības vairogs". UZTICĪBAS VAIROGS!

Fri, 16 Dec 2011 12:34:17 GMT

Christopher Hitchens, 1949–2011

Tue, 29 Nov 2011 15:25:27 GMT

Nupat aiz izklaidības gandrīz ielēju vārošu ūdeni praktiski pilnā tējas bundžā.

Fri, 25 Nov 2011 20:09:03 GMT

Šī 1943. gada dziesma* ir nenormāli lieliska: pa vidu Staļina slavināšanai tur ir par to, kā sātans, izlasījis bībelē par Ādama radīšanu, aiz skaudības no visādām sliktām lietām (lies and hatred, fire and brimstone etc.) uztaisa Hitleru.

Un otra — kultūrvēsturiski interesants 1941. gada propagandas gabals par arodbiedrībām (patika piebilde Bet he beats his wife).

* Šai biju dzirdējusi Vaiata kaverversiju, bet nepievērsu uzmanību vārdiem.

Mon, 31 Oct 2011 22:02:51 GMT

Redzēju Melanholiju. It annoyed the hell out of me (on several levels).

Got that out of the way to post this

Wed, 05 Oct 2011 19:59:58 GMT

Wed, 05 Oct 2011 19:56:50 GMT

Domāju, diezgan ievērojamu progresu sociālpolitiskajā sfērā varētu panākt, cilvēkiem gluži vienkārši pacenšoties praksē diferencēt jēdzienus "krievi", "padomju vara", "[mūsdienu] Krievija", "okupanti", "komunisti" utt., it sevišķi pirmo no pārējiem.

Huh

Sun, 25 Sep 2011 11:31:41 GMT

Author Junji Hotta has blessed the world with “Tsundere, Heidegger, and Me”, a tour de force of European philosophy… in a world where all the philosophers are self-conscious anime girls.

Berkeley and Hume: