| dumības |
May. 11th, 2020|10:46 pm |
Viena no lielākajām dumībām, ko es savā mūžā esmu dzirdējusi, ir, ka "ar laiku pāries", "tu ar laiku sapratīsi".
Es katrreiz, kad to padzirdu, pilnībā gribu apvemties, jo- ne jau laiks kaut ko izmaina, bet tas, ka tu regulāri pārmeklē dvēseli. Nu labi, varbūt pieredze ar laiku var samainīt to, kā cilvēks jūtas par to, kas ar viņu noticis, bet lbr, parasti laiks traumas krietni saasina. Jo ilgāk cilvēks apspiež savas sāpes un bailes, jo sliktāk!!! Tāpēc es nekad nesapratīšu, nafig cilvēki tik ļoti baidās runāt un domāt par nāvi. Reāli, kas tad cits vispār ir.
Jā, bet tiešām, ja es vēlvienreiz padzirdēšu, ka man kāds saka, ka es "ar laiku sapratīšu", man bail vispār domāt, kas būs... jo, nu labi, es zinu, ka budismā dusmas sauc par saldu puķi ar rūgtu sakni or whatever tf, bet niknums ir reizē arī kaut kāda vitalitātes pazīme!!! Man, protams, riebjas, ka es esmu tik niknīga, un es ar to daudz strādāju, lai nebūtu tik impulsīva, un tik viegli neļautos negatīvām emocijām, bet es arī lepojos, ka neesmu kaut kāda pasīva vārgule |
|