| dumības |
[May. 11th, 2020|10:46 pm] |
Viena no lielākajām dumībām, ko es savā mūžā esmu dzirdējusi, ir, ka "ar laiku pāries", "tu ar laiku sapratīsi".
Es katrreiz, kad to padzirdu, pilnībā gribu apvemties, jo- ne jau laiks kaut ko izmaina, bet tas, ka tu regulāri pārmeklē dvēseli. Nu labi, varbūt pieredze ar laiku var samainīt to, kā cilvēks jūtas par to, kas ar viņu noticis, bet lbr, parasti laiks traumas krietni saasina. Jo ilgāk cilvēks apspiež savas sāpes un bailes, jo sliktāk!!! Tāpēc es nekad nesapratīšu, nafig cilvēki tik ļoti baidās runāt un domāt par nāvi. Reāli, kas tad cits vispār ir.
Jā, bet tiešām, ja es vēlvienreiz padzirdēšu, ka man kāds saka, ka es "ar laiku sapratīšu", man bail vispār domāt, kas būs... jo, nu labi, es zinu, ka budismā dusmas sauc par saldu puķi ar rūgtu sakni or whatever tf, bet niknums ir reizē arī kaut kāda vitalitātes pazīme!!! Man, protams, riebjas, ka es esmu tik niknīga, un es ar to daudz strādāju, lai nebūtu tik impulsīva, un tik viegli neļautos negatīvām emocijām, bet es arī lepojos, ka neesmu kaut kāda pasīva vārgule |
|
|
| man atkal vārīšanās temperatūra |
[Apr. 6th, 2020|10:43 pm] |
Pandēmijas laikā tēvam iepaticies man sākt pārmest, ka "es par maz strādāju". Viens no maniem personīgajiem trūkumiem, laikam, ir tāds, ka pretēji gandrīz visiem saviem vienaudžiem, es jau pirms kāda laika izlēmu neizturēties pret saviem vecākiem kā pret svešiem cilvēkiem, jo es, nez kāpēc, uzskatīju, ka mana piedzimšana ielika mūs visus trīs tādā kā vienā komandā. Par to man ik pa laikam nākas samaksāt ar to, ka jāuzklausa visādas dumības, par kurām es pat nevaru saprast, no kurienes kaut kas tik glups var rasties. Sāksim ar to: ko nozīmē "strādāt", it īpaši tāda cilvēka, kā mans tēvs, izpratnē? "Strādāt", es domāju, nozīmē: dēļ naudas darīt to, ko tu negribi darīt. Un zini ko, jā, tēt, cerams, es drīz vispār nestrādāšu, ja Jah mani pietiekoši Bless 🙏
Tas viss žultakmens radās no tā, ka es divas dienas ilgāk padzīvojos laukos. DIVAS DIENAS!! IR VISPASAULES PANDĒMIJA!! KĀPĒC ES NEDRĪKSTU PASUTINĀTIES SAULĒ DRUSKU??? Man tā riebjas Lauvas. Manī ir kaut kāds dziļš impulss viņus klausīt, lai cik debīli viņi nebūtu.
Un vispār varbūt vajadzēja pateikt, lai nelej eļļu ugunī, jo praktiski katru dienu es mostos ar domu, ka vajadzētu padoties un sākt klausīt tos visus reply guys, kas man instagram prasa, kad es taisīšu onlyfans.
Man bieži vien liekas, ka tādi cilvēki kā mans tēvs nemaz negrib, lai citi būtu laimīgi. Viņam laime liekas piedauzīga un perversa. Jā, NU OK, VAR VIŅA TEV BŪT, bet NERĀDI MAN, FUI.
Šis ir daļēji arī viens no iemesliem, kāpēc es beidzu tēvam atrādīt savus boifrendus, pat, ja biju riktīgi samīlējusies. Iedomājieties, ka jūs esiet pa žizņi tik salauzti, ka jums riebjas skatīties, ka jūsu meita ir laimīga. |
|
|