|
|
|
|
Ir tikai viena frāze, kas perfekti raksturo šo nejaušo situāciju, ka tu arvien vairāk un vairāk mirksti kāda sifilītiķa urīnā, proti, ОГЕЩЫ ЬДШВЯШПШ.
Paldies!
|
|
Varbūt tu ko ierakstīsi?
|
|
|
|
Ķeru ar mēles galiņu sviedru lāsi, kas ir mērojusi visu ceļu pāri pierei, lejup pa degunu, līdz ir sasniegusi savu atspēriena punktu ... Ups, laikam man virs galvas kāds čurā.
|
|
1 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?
|
| Doma: | Fuck everything |
| Pulkstens: | 14:54 |
|
Life sucks! Biju sev sasolījies vairāk nedzert. Kā tad! 6 dienas nakts, nezinu cik litru alus + nezināms daudzums absinta. Rezultātā, dīvaini auksti sviedri divu dienu garumā, vispārējas ķermeņa tirmas un kā bonuss visam dīvaini sāpošs un mazgustīgs acs ābols. Šajā sakarā neliek mierā doma par to, ka iespējams esmu rādījis kādam triku ar acs ābola izņēmšanu un tā pielietojumu mājsaimniecībā. Prieks par to, ka mājās nedabuju pa galvu, paveicās, viņai ir ciešs miegs no rītiem.
Šobrīd galva tukša, vispārējs slinkums, sasvīdušas kājas (tās laikam vēl sekas). Damn, funk dat!
|
|
Varbūt tu ko ierakstīsi?
|
| Doma: | Slēptais ekshibicionisms |
| Pulkstens: | 08:38 |
|
Ha hā! Baigā doma. Bet es nebūt šeit netaisos rakstīt par savām ekshibicionistiskajām tieksmēm, kuras es slēpju tādā veidā, ka sēžu kartona kastē uz tērbatas un ģertrūdes ielas stūra, tērpies vienā vienīgā vasaras kleitiņā, un vicinu savu peni. Nebūt nē. Vienkārši es beidzot sapratu, ko nozīmē šāds journals, un ar ko tas atšķiras no parastas dienasgrāmatas, tad lūk, journals arī sevī iemieso slēpto ekshibicionismu. Laipni lūgts, ielūkojies manā ķermeņmaisā!
Sēžu šorīt vilcienā, kā parasti urbinu degunu un piezīmju grāmatiņā zīmēju robotus, man pretīm sēž ļoti nopietns policists, kurš nepārprotami ir ieinteresējies par manu personību, blenž uz manīm acis nenolaisdams. Man kļūst neērti, bet nelieku par to manīt. Turpinu zīmēt robotus, urbināt degunu un pie sevis domāju, kāpēc man ir tāda bijība pret šo formā tērpto pāķi, būtu tas kāds, kaut policists tikai tērpies civilajās drēbēs, es būtu atbildējis viņam ar tieši tādu pašu ciešu skatienu, kamēr viņš sadegtu un kļūtu par mazu mazītiņu kakiņu, ko vakarā tīrot vilcienu, slāvu izcelsmes apkopēja Klava bez sirdsapziņas pārmetumiem izmestu atkritumu urnā. Damn, laikam esmu mīkstais.
p.s. Robots sanāca ļoti labi, tūlīt ķeršos klāt un uzmodelēšu to 3d
|
|
2 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?
|
|
Wednesday, May 21st, 2003
|
| Doma: | Apokalipse |
| Pulkstens: | 12:56 |
|
|
Laikam jau tuvojas apokalipse, pašam nezināmu spēku vadīts sagribēju sev journalu, laikam jau, lai iemūžinātu kādu daļu no savas dzīves skaistākajiem mirkļiem un vērtīgākajām pārdomām. Kau gan drīzāk šī vieta pārvērtīsies par kaut kādu ateju, kur tiks gāzti visi sūdi, kas gāzīsies virsū man pašam, jo raxtīt dienasgrāmatu itin ne būt nav man raxturīgi, mans personīgais uzskats ir, ka ar to nodarbojas paranoītiski subjekti, ko nemitīgi vajā doma, ka viņi pēc minūtēm trijām kļūs par sklerotiķiem. Bet atbrīvoties no uzkrātās spriedzes un negācijām gan ir vērtīgi. Jā nu laikam tā. Kaut gan whatever. Tad jau redzēs.
|
|
1 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?
|
| |
|
