brauca pilna autobusa sedoss pusaudzis un stavoss tantux. pusaudzis prasa:
- nu, vecmamin, kajas sap, apsesties gribas?
- sap gan, delin, sap
- bet kad jauna biji, devis citiem vietu?
- devu, delin, devu
- nu luk, tapec ari sap

bet ja nopietni, neredzu iemeslu kape man nepalidzet kadam, kam ir grutak neka man. tas attiecas ne tikai uz vietas dosanu, bet vispar. man ta nav problema no centra lidz imantai atbraukt kajas stavot, bet kadai vecai kundzei tas varetu but gana gruti. laps i, kad es pats neesu pamanijis kadu stavosu vecu cilveku, un man ta diezgan agresivi aizrada, nekas parak patikams tas nav, bet pats jau esu vainigs. bet parasti jau aizrada nevis tie, kuriem vajadzetu apsesties, bet skalas tantes, kuram energija papilnam lai iegrustitos autobusa, izkarotu sev sedvietu un vel kadu nolamatu. bet ta jau ir pasu so cilveku problema