bet ir kāda, kad pēc tevis ļoti ilgojās.... tā ir tava steiga... tā tevi gaida, kad atkal varēs kopā ar tevi skriet Rīgas ielās un darīt, un atkal skriet, skriet, skriet, skriet, līdz atkal tu pieradīsi pie tās, un vairs nevarēsi bez tās.... darīt, skriet, darīt... bet paldies Dievam, kurš ļauj tev arī apstāties, noteikti arī padomāt par lietām pie kurām tu pierodi, bet pie kurām nebūtu jāpierod (varbūt kāds domā citādāk), padomāt kaut biki par sevi, par draugiem, ... un kas to lai zin par ko vēl:))))

Tomēr labi ka ir Nato sammits, Rīga vismaz ir mierīgāka... tāda Rīga man patīk:)