|
10. Jun 2006|00:02 |
Riskējot salauzt taapati pāris ribas, bumsis cieši, cieši samurca mazo nelaimes čupiņu...
Tu varbūt neticēsi...bet es tevi gluži labi saprotu.Arī man brīdis, kad no manis neatkarīgu apstākļu dēļ kaut kas saiet sviestā,bet par šo sviestu atbildu tomēr es, ir graujošs.Šķiet es nupat, nupat lūzīšu...
Un, kas trakākais...tas, ka radies priekšstats, ka esmu visu varoša(itkā) liedz man to patīkamo "pažēlosanas" privilēģiju.:( /man škiet"pažēlosana" nav īstais vārds, bet nespēju ātrumā sadomāt citu/. Redzi, ja citi domā, ka visu varu, tad man nekas cits neatliek, ka pašai tam noticēt.Es smagi pārdzīvoju savus emociju izvirdumus, ātri sarauju visu sevī...un lāčoju tālāk.Lai neliktu vilties tuvajiem.:)Bet es neesmu gluži pārliecināta, ka daru pareizi... |
|