|
17. Mar 2006|19:37 |
neviens nevienu nepazīst.. visi tikai daļēji zin pārējos.. teksts "Tu mani nepazīsti" patiesībā ir tikai atruna, zem kuras slēpties, ja negribas īsti atbildēt vai nav ko teikt.. un visbiežāk uz tādu tekstu man gribas atbildēt "Tu mani arī", kas būtu pilnīgi dabiski un pašsaprotami, bet tomēr tā nevajag. kāpēc? - da hvz. tā vienkārši ir.
un tie cilvēki, par kuriem Tu domā, ka viņi Tevi pazīst - da ņifiga - viņi vienkārši uz Tevi reaģē tā, kā "vajag" - jeb tā, kā Tu esi gribējis.
ai, neņemiet mani galvā - pēdējo nedēļu laikā pārāk daudz tekstu "Tu mani nepazīsti" gan no manis, gan no citiem atskanējis.. nepatīk jau, kad par mani ir "nepareizs" viedoklis - pēdiņās tāpēc, ka nesakrīt ar manu pašu viedokli.. bet varbūt tas tomēr ir pareizs viedoklis? varbūt pareizi var būt pat itkā pretējie viedokļi? viens domā, ka esi klusa, bet otrs domā, ka esi pārāk skaļa.. un abiem ir taisnība. tāpēc, ka katrs skatās caur citu salīdzināšanas prizmu un katrs Tevi ir redzējis citā situāciju kombinācijā, kas arī nosaka to, iespējams, Tavuprāt, "nepareizo" viedokli..
da sviests - esmu nedaudz īgna un kļūst vēl ļaunāk. iemeslu daudz, bet tajā pašā laikā - tādu nav. jo viss ir mūsu galvā.. jā, jā - viss - arī nogurums un biedējošās muguras sāpes.. nemaz neskaitot visu pārējo..
ps. bet ārā šodien bija tiešām skaisti :) |
|