Vakar vēl varēju īsti nedomāt par rītdienu, bet tagad jāatgriežas darbā. Laiskošanās beidzas.
Vai maz man īsti ir ko te sev rakstīt, savas patikas un nepatikas, tas ir laikam vienīgais. Tāda kā pasivitāte iestājas, darbi darās, bet nav kkādas lielās bildes un vai maz vajag.
Baudīt mirkli, izdarīt pa kādai muļķībai, lai jautrāk. Varbūt jāiet mācīties par mēbeļu galdnieku, priekš sevis, tā lai var kaut ko čunčināt savos brīvajos brīžos. Vai arī tai mākslai nedaudz atdoties. stiepies un saraujies.