Sveika mana otrā nedēļas diena.
Labi pastrādāts, neslinkots, pat pusdienas netika ieturētas. Rīta velobraucieni burvīgi pamodina un saule izmasē acis, jāmeklē tonēti acu sargi. Tas būtu viens uzdevums.
Atpakaļ ceļā redzēju tādu burvīgu skatu, vismaz man tā likās. Tēvs (kgan to es nezinu) veda ar riteni savu meitu uz bagāžnieka, viņa ar vienu roku turēdamās ēda saldējumu un skatījās apkārt, tā skaisti likās. Mazās patiesības un dzīve vienkāršā, likās skaisti tā, bet gan jau tēvs labāk būtu ar džipu braucis, bet izdomāt es varu vis kaut ko.
Un tad visas domas par valsts nevienotību, visās jomās. kāda sabiedrība tāda valdība un tāda valdība strādāt īsti nevar. Žēl, ka nav tās kopīgās idejas un vēlmes būt, kļūt par izcilu valsti. Cilvēki nemotivēti un katram savas ambīcijas, savi viedokļi, savas patiesības.
Pērkami mazie cilvēciņi.
Ja Šleseram kaut kas izdosies tad uz pilnīgu idiotu rēķina. Bet var ieaugt dusmās uz atbildīgu cilvēku bezatbildību, līst tur kur viņam nekas neinteresē, vadīt valstī kā uzņēmumu pret kuru nav atbildības, kurš ir tikai finanšu instruments savas labklājības veicināšanai.