Vakara izskaņā patrenēju Ģitārpirkstus. Sākas nākamā nedēļa, atkal ratā iekšā un griezties, un griezties.
Patīkami, ka ir tās nedēļas nogales kad var neko nedarīt, prasās pēc darba dienām pasēdēt, bet ne pārāk ilgi tad jau garlaicības trakums var uznākt. Bet tikko nāk brīvais laiks uz beigām ir sajūta, ka varētu viss kaut ko sastrādāt, visas radošās lietas. Pietrūkst tās nākamās brīvās dienas.
Šajā nedēļas nogalē vismaz, beidzot aizdevāmies apciemot Cēsu pusi, sen nebija būts un netika satikta meitene ar sārtajiem matiem.
Nevar jau arī šuneli nepieminēt, lauž jau tās suņa acis sirdi.
Par draugiem jārūpējas un ir tādi ar kuriem gribas uzturēt tās draudzīgas attiecības. Nav viegli satikties, visiem plāni.
Interesanti, cik tad man ir to draugu, kurus man prieks un griba satikt.
Jāliek viens savs haoss miegā. kāds jau skaļi krāc... laikam nesagaidīja.