Jocīga tā šodiena, devamies ar kolēģiem pusdienās, bet ienāk vienam prāta apspriest, cik liels dzimumloceklis ir pīļtēviņam un tā tie čaļi ar savām zināšanām paspīd kādu brīdi un pēc brīža atgriežas ar šo tematu, nu kur tā var. Kaut kā man tas liekas stulbi vai arī ar mani kaut kas nav kārtībā, vai arī abi varianti ir pareizi.
Un tad vēl devos līdzi vienam draugam bikšu meklējumos, domāju, ka parunāsim, kas un kā tai dzīvē ietas. Bet nu arī čalis cepas par to, ka bikses nekur nevar dabūt un par to ka būšot baigā dzeršana priekšā. Man jau vienmēr ir šķitis, ka var izvēlēties, bet izskatās, ka nevar būšõt kā lopam jādzēr, jo vecpuišu ballīte vai ziniet un ko tad pārējie teiks.
Jāsecina, ka viens no labākajiem sarunu biedriem ir grāmata.
Vajadzētu iemācīties pāris tektonikas dejas soļus :D Izskatās tīri jautri.