Šodien, šķērsojot vanšu tiltu, bija prātā doma, ka tik tas pasaules gals būtu ar siltiem laikapstākļiem. Kājas labi pasala un cimdi jau ar man kā ne si sītim nebija.
Jā, Zsvētki klāt, vienmēr šajā laikā man sajūk dienas ar naktīm, izteikti tieši gada izskaņā. Vairāk brīva laika, vairāk muļķību var pastrādāt, bet nu jau mazāk, vecums neļauj, skatīsies kā uz plānāka prāta īpašnieku, bet atkāpes vajag, citādi garlaicīgi. Labi, ka domas var uzrakstīt ne visu var pateikt un ne visu vajag.
Pazudis siltais ūdens, jāgaida kad siltāks kļūs. Varbūt vajag uz šo periodu izmantot lieliskos plastmasas traukus un ja ēst tad ārpus mājas, bet arī maizītes ir alternatīva. Nez par ko es domāju kad rakstu un vai maz tagad arī kaut ko domāju.
Šodien biju izdomājis Ziemassvētku vēlējumu cilvēkiem, "Neiegrimstiet ticībā, ticiet paši sev un neesiet maitas gabali pret citiem" tagad vajadzētu pacelt glāzes, būs jādodas vēl vienu kartstu melno tēju ieliet savā kunģa saturā, lai sildās viss kas manī.
Brūte tikmēr jau dzied 9 simfoniju ne īsti mažorā, ne īsti minorā, bet mīļās skaņās.