Aiz karstuma pielīpu pie krēsla, miegs jau sāk lauzties acīs un kolēģis tik zvana par problēmām, kurām nevajag būt, bet viņam parādās.
Telofoniskās instrukcijas un izdzīvošanas filmas.

Pie sevis bieži piedomāju, cik ļoti gribas uzrakstīt par to kā tad viss īsti ir, bet nonakot līdz rakstīšanai tas apstājas, pazūd tās domas un mākslīgi sadzejot arī negribas.
man vajag atpūsties un es to ļoti gribu. Tā vienkāršī atpūsties, nokļūt kaut kur mākoņu augstumā un skatīties uz visu no augšas. Un pilnai laimei, protams, tevi blakus ar vieglu, vēsu vasaras vakara vēju.