Pēc eļļotiem darbiem rokas tik ātri neatmazgāsies, nocīnījos ar veļļuku, bet ripo. Līdz jūrai aizmīties varēšu, tikai ne pa tumsu, citādi nobrauks. Šo to gribētos nomainīt, varētu jau visu, bet nevajag.. Stūre liekas par šauru. iegāju šeit un paskatījos, cik daudz iespēju tā nauda paver, interesanta varētu iznākt tā ķimerēšanās.
Čaļi malači, ka kaut ko tādu uzveidojuši!

Cilvēks darot tik daudz var paveikt, vienīgais noteikums, ka jādara.

Vakardiena izdevās aizbraukt pie vecmammas un vectēva, zvejnieku aroda galā. Tā kā esmu rets viesis man bija ļoti interesanti un pie tam vakar bija arī zvejnieksvētki. Dabūju nogaršot speķbutītes - tā viņa viņas nosauca man jau likās vienkāršas sviestmaizes lieluma butes. Gardas !! gardas un pie tam nav jācīnās ar asakām.
Satiku arī māsu ar viņas draudzenēm visas kaulainas, nu gandrīz visas. Un visas tik "jaukiņas, jaukiņas" jocīgs bariņš.
Apskatīju arī vietējo dzīvi. Sajūta bija kā svešiniekam, cik varēja manīt daudzi uzreiz mani nemaz neatpazina. Novēroju, ka ciema čaļi savu laiku pavada sportojot (protams, sports un spirts šeit netiek šķirts), labs futbols, basketbols, volejbols, visnotaļ baudāmā līmenī. Visi mazie sakačājušies un saēdušies černobiļas sēnes.
Nākamgad man arī būs jāaizmet tas zābaks, vismaz ķeksīša pēc. + labākajā gadījuma aizmest tālāk par visām meitenēm.

Būs jāaizbrauc vēl.
Tagad jāsavāc nekārtība pēc sevis un tad jau manīs ko tad.