Vakara noslēgumu varētu nosaukt par "Sagaidīju". Stundu klejoju, vērodams un gaidīdams, bet saņēmu pretī pārmetumus, ka nevarēju iedomāties, kur man būt.

Kaut kas jau nomoka prātu. Nespēju raksturot, pamostos un saprotu, ka par maz esmu rīkojies, pilnīga taisnība...
ehh... Uzguļas nepatīkama sajūta, ka neapzināti esi licis vilties, pie kājas būtu citi, bet ne tu, tu nedrīksti manī vilties...
grr.. piktums jaucas ar miega trūkumu un vieglām galvassāpēm...
Jau jādodas darba gaitās. Vakardien pieliku punktu desmit maziem nēgjerēniem , kas nākamais.?