[	Garastāvoklis:	|	nogurusi & kaprīza	]
[	Mūzika	|	T.I.	]

kāda kucīte ir nozagusi to, ko pēc būtības vajadzēja paņemt man, vismaz pēc manām domām.tagad es gribu zināt, kas ir šī kucīte.tas jau neko vairs nemainīs, jo to lietiņu vairāk nedabūšu, nekad, nekad.tikai gribu zināt, kura ir tā, kuru viņš atcerēsies uz mūžu..Tāpēc es daru visu iespējamo un neiespējamo, lai viņš mani nekad neaizmirstu..Es domāju, ka agri vai vēlu tas izdosies, bet vai tas vispār ir vajadzīgs??

[	Garastāvoklis:	|	joprojām nogurusi & kaprīza	]
[	Mūzika	|	joprojām T.I.	]

Pēc šīm brīvdienām kaut kas ir mainījies, tas cilvēks, kuru es uzskatīju par svētu, izrādās nemaz nav tāds. Es nezinu vairs ko es gribu un vai es vispār ko gribu..Es tā cerēju, ka draugi šo cilvēku nebūs ietekmējuši, bet tomēr tas ir noticis un viņš ir palicis tāds kā viņa draugi..Un mīlēju es to īpašību viņā, ka viņu nevarēja ietekmēt. Īstenībā es jūtos piečakarēta nenormāli..lai gan ar savu attieksmi viņš pagaidām raida signālus, ka es viņam patīku, visi tie piedāvājumi, ne jau nu tāpēc, ka nebūtu ko darīt..kāds teiktu - muļķe, tu varēji šjā nedēļas nogalē kaislīgi nodoties mīlas rotaļām ar cilvēku, kuru tu mīli.! Bet sasodīts es apstājos, kāpēc? Vai tiešām mani principi mani pazudinās?