tātad šodien izlasīju šādu faktu:

"Runās par morāli Senajā Grieķijā un Romā kaisle un paškontroles trūkums saistījās ar sievišķumu, turpretī askētisms un paškontrole attiecās uz vīrišķumu. Aktīvais sabiedrības pārstāvis antīkajā pasaulē noteikti ir vīrietis, kas spēj kontrolēt savas emocijas un visas pārējās kaislības. Īpaši tas attiecināms uz seksualitāti."

Un man līdz šim likās, ka vīrieši nevaldās un metas pakaļ katriem brunčiem...

Nju un nobeigumā I. Ziedoņa dzejolītis...

Viņas dziesmiņa pie Vērmaņparka lauvas

Man šis kaktiņš ļoti patīk,
Tagad tas būs arī tavs.
Neklausies, es gribu lauvam
Kaut ko pasacīt pie auss.

(Lielais lauva, labais lauva,
Mīļais zēns ir labs un tic.
Tev nav jāteic, ka tev ausi
Plūkāja citreiz cits.

Leo, ja nav mīlestības,
Dzīve ir kā ezers sauss.
Leo, vai es drīkstu pakārt
Somiņu uz tavas auss?)


Mīļš dzejolītis, ne???