Vai atceries

Vai atceries to dienu?
Kad desmit miljonus skūpstu uzdāvāji man?
Es tos glabāju sarkanā kārbā, un katru dienu apēdu vienu,
Lai tevi neaizmirstu.

Vai atceries to dienu?
Kad abi sniegā sēdējām, zvaigznēs lūkojāmies,
Un viena zvaigzne nokrita pie manām kājām?
Es glabāju to sarkanā kārbā
Un katru dienu noskūpstu,
Lai mans skūpsts pie tevis aizceļo.

Vai atceries to dienu?
Kad viens otra vārdu sniegā vilkām?
Es glabāju to sarkanā kārbā,
Sarkanā ledusskapī,
Lai neizkūst tavs vārds manā atmiņā.

Vai atceries to dienu?
Kad sarkanas konfektes kusa mums uz mēles?
Es šo garšu glabāju sarkanā kārbā,
Lai neizgaist.

Vai atceries to dienu?
Kad laime un prieks rada mājas mūsu sirdīs?
Es šo laimi un prieku glabāju sarkanā kārbā,
Lai nepāriet.

Vai atceries to dienu?
Kad tas viss notika?
Es atceros un glabāju to savā sirdī,
Lai nezaudētu.

Vasara, 2004