Es nemāku vairs dzejoļus rakstīt, laikam neesmu vairs tik naiva... Tāpēc teikšu Tev tā pat...

Katru dienu gaidu vakaru...
Un katru vakaru gaidu, kad atkal būsi tīklā, otrā vada galā...
Un katru vakaru nenāk man miegs, jo Tu esi!
Un katru vakaru es klausos tikai to vienu disku, ko tieši Tu man savilki :)
Un skaits man jūk pie reizes piektās, kad klausos tieši to vienu...
Un vienā vakārā manā pasta kastītē uzrodās vēstules vai simti...
Un visas ir tikai no Tevis, jo cita jau neviena nav, es tikai Tu
Un reizēm Tu man liec justies mazai un naivai...
Un tikai dēļ Tevis es katru vakaru smaidu...
Un domāju tikai par Tevi...
Un galvenais tikai dēļ Tevis es katru vakaru neeju gulēt, pat ja mani triec!!!
Un pat ja aizeju tā pat aizmigt nevaru, jo manas domas saisti tikai Tu...

Tas tāds mazs ieskatiņš manā ik vakara režīmā...

Re kādu interesantu tekstiņu es atradu...

Kādu dienu Paradīzes dārzā Ieva sauca:
"Dievs, man ir problēma!"
"Kas noticis, Ieva?" atskanēja balss no mākoņiem.
"Ak, Dievs, es zinu, ka Tu esi radījis mani un dāvājis man brīnišķīgo Paradīzes dārzu un visus šos burvīgos dzīvnieciņus, kā arī to smieklīgo čūsku, tomēr es nejūtos šeit laimīga."

"Kādēļ tā, Ieva?" jautāja Dievs.
"Dievs, es jūtos ļoti vientuļa. Un man līdz nāvei apnikuši Paradīzes āboli."
"Labi, Ieva, es varu atrisināt šo problēmu. Es radīšu vīrieti, lai Tev nebūtu vairs garlaicīgi."
"Kāds būs vīrietis?"
"Šis cilvēks būs ar nepilnībām raksturā un daudzām sliktām īpašībām. Viņš melos, krāpsies un būs ārkārtīgi iedomīgs. Vispār viņš Tev sagādās daudz raižu. Taču viņš būs apveltīts ar lielāku spēku nekā Tu, viņš būs ātrāks, viņam patiks doties medībās un nogalināt. Vīrietim būs diezgan muļķīgs izskats, bet tā kā Tu sūdzies par garlaicību, tad es viņu radīšu tādu, lai viņš apmierinātu Tavas fiziskās vajadzības. Vīrietis bieži vien uzvedīsies nesaprātīgi un jūsmos par tādām bērnišķīgām lietām kā bumbas spārdīšana un kaušanās. Viņš nebūs pārāk apķērīgs, tādēļ viņam būs nepieciešams Tavs padoms, lai ievirzītu domāšanu pareizajās sliedēs."
"Izklausās lieliski," teica Ieva, ironiski paceldama uzaci. "Kas vēl?"
"Tu vari dabūt viņu, bet ar vienu noteikumu."
"Un kāds tas būtu?"
"Kā jau teicu, viņš būs lepns, augstprātīgs un pašapmierināts radījums... Tādēļ Tev jāpanāk, lai viņš notic, ka tika radīts pirms Tevis...Tikai atceries, ka tas ir noslēpums... starp mums, sievietēm, runājot!"