Es ilgojos pēc lielpilsētas steigas, tā mani valdzina! Es ilgojos pēc īstas mīlestības - tādas, ka ir tā debešķīgā sajūta - it kā vēderā lidinās tauriņi! Es ilgojos pēc jūras, kas smiltīs dzēš manas pēdas. Es ilgojos pēc zvaigžņu lietiem - tādiem, ka caurām naktīm var vērties debesīs -, kad var gulšņāt uz jumta un sapņot.Es ilgojos pēc siltā vasaras vējiņa, kas rotaļājas matos un manu seju skūpsta. Es ilgojos pēc rudzpuķu ziluma un margrietiņu baltuma, kas cenšas manās acīs spoguļoties. Es ilgojos pēc sārtajām rudens lapām, kas manās acīs brūnos toņus jauc. Vasarā, lietainās dienās varu sēdēt istabā un pie tējas tasesun, lūkojoties ārā, rakstīt savus sapņus. Es ilgojos pēc neprāta - tāda, kas visu ļauj. Es ilgojos pēc vieglprātības - tādas kā pavasarī, kad galva apskurbusi no narcišu reibinoši burvīgās smaržas. Es ilgojos pēc liega glāsta, kas apguldītu mani ik nakti. Es ilgojos pēc maiga smaida, kas apmīļotu mani. Es ilgojos pēc silta acu skata, kas liktu man pasmaidīt. Es ilgojos pēc mīļa skūpsta - tāda, kas liktu man pacelties spārnos. Es ilgojos... Es ilgojos... Es ilgojos! Es ilgojos - es dzīvoju!
Ilgas ir gandrīz visa mana dzīve! Tās izkrāso manu pelēko pasaulīti miljons krāsās! Ilgas ir manas dvēseles rakstnieces! Ilgas ir manas dvēseles grafiķes, kas iezīmē katru sīkāko ēniņu un līniju, tās ir krāsotājas, kas izkrāso debesis un zemi, ziedus un ūdeņus, putnus un dzīvniekus, tauriņus un mārītes... Ilgas ir manas dvēselas lidmašīnas pilotes, kas paceļ mani septītajās debesīs. Tās ir arī apkopējas, kas aizvāc un aizkrāso visu, kas nav vajadzīgs. Es nevaru bez ilgām dzīvot, nevaru!
Tomēr reizēm arī ilgojoties ir grūti. Grūti, ja neiegūstu to, pēc kā ilgojos un tiecos, tās kļūst par vislielākajām ļaundarēm un sāpēm pasaulē...Ilgas slepkavo manu prieku un cerības, tās saldē ar sniegpārsliņu aizkariem un miglas segām, saltām. Ilgas laupa manu prātu un iesloga to aiz leduspuķu mūriem un durvis aizslēdz ar lāsteku atslēgu. Tomēr aiz katras ziemas nāk pavasaris, kas skurbina man prātu.
Bez ilgām cilvēks nav cilvēks. Katram tādas ir. Viņš stāsta par tām vai ne, tas paliek viņa ziņā. Bet neviens nevar noliegt, ka viņam tādu mav, lielas vai mazas, ilgas tomēr ir mums visiem. Un es neesmu izņēmums. Tomēr ļoti iespējams, man ilgas ir svarīgākas un īpašaķas kā citiem, tā pat kā sapņi un fantāzijas tās nepiepilda manu dzīvi. Un pagaidām tas ir vienīgais, kas dod man spēku cīnīties, lai virzītos uz augšu - ilgas, kas pieder tikai man!