<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?>
<!---->
<feed xmlns="http://purl.org/atom/ns#">
  <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe</id>
  <title>let the romance bleed away</title>
  <subtitle>syringe</subtitle>
  <tagline>syringe</tagline>
  <author>
    <email>sintija.vinberga@gmail.com</email>
    <name>syringe</name>
  </author>
  <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/"/>
  <link rel="self" type="text/xml" href="http://klab.lv/users/syringe/data/atom"/>
  <updated>2020-05-20T14:30:36Z</updated>
  <modified>2020-05-20T14:30:36Z</modified>
  <link rel="service.feed" type="application/x.atom+xml" href="http://klab.lv/users/syringe/data/atom" title="let the romance bleed away"/>
  <entry>
    <title>Quotes</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:31256</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/31256.html"/>
    <published>2020-05-20T17:14:00</published>
    <issued>2020-05-20T17:14:00</issued>
    <updated>2020-05-20T14:30:36Z</updated>
    <modified>2020-05-20T14:30:36Z</modified>
    <content type="html">&amp;quot;We are all mortal until the first kiss and the second glass of wine&amp;quot;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;quot;Please don&amp;apos;t think you need to accept me as I am. Don&amp;apos;t stomach my most rotten parts. Loving me won&amp;apos; t be easy, and there is something about a backbone I find so damn sexy. Here I am; the good, the bad, and most certainly,the ugly. Don&amp;apos; t pretend to love my ugly. Fight back God damn it. Stand up for yourself. Grab my demons by the throat, and choke the life out of them. If I could do it myself,trust that I would. I can&amp;apos;t,that&amp;apos; s why I need you. You shouldn&amp;apos;t accept every part of me that goes against your grain. Was I wrong? Dis I cause you pain? Stand your ground and don&amp;apos; t let it happen again. I&amp;apos; m not perfect and don&amp;apos;t you dare think that of me. I need us to live and love honestly, and brave you must be. It&amp;apos;s a simple notion: I refuse to fall for the fallen.&amp;quot;- J.Raymond&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;quot;I&amp;apos;m attracted to intelligence. Don&amp;apos; t get me wrong, a perfectly crafted body will certainly get my attention, but I&amp;apos; ll get bored with it. I always do. I need you to outsmart me .Make&amp;amp;nbsp; me feel like I could learn from you, grow with you. Do that and you can have me forever. &amp;quot;- A.R. Lucas&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;quot;There are decades when nothing happens. There are weeks where decades happen.&amp;quot;&amp;amp;nbsp;&amp;lt;/div&amp;gt;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:31178</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/31178.html"/>
    <published>2020-05-06T16:27:00</published>
    <issued>2020-05-06T16:27:00</issued>
    <updated>2020-05-06T13:28:10Z</updated>
    <modified>2020-05-06T13:28:10Z</modified>
    <content type="html">&amp;quot;You don’t need another human being to make your life complete, but let’s be honest. Having your wounds kissed by someone who doesn’t see them as disasters in your soul but cracks to put their love into is the most calming thing in this world.&amp;quot;- Emery Allen</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>note to self</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:30739</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/30739.html"/>
    <published>2019-01-09T03:36:00</published>
    <issued>2019-01-09T03:36:00</issued>
    <updated>2019-01-09T02:14:31Z</updated>
    <modified>2019-01-09T02:14:31Z</modified>
    <content type="html">Atradu šo pārlasot vecos Cibas ierakstus. Šis, kā atgādinājums man pašai, par to, kādu vīrieti vēlos sev blakus. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;quot;Es cienu vīriešus! Viņi padara dzīvi interesantāku, viņi padod roku, atver durvis un pērk šokolādi un kleitas.&amp;lt;br /&amp;gt;Viņi ir drosmīgi. Viņi saka: &amp;quot;bez problēmam&amp;quot; - un problēmu, tiešam nav. &amp;lt;br /&amp;gt;Viņi atbrauc mums pakaļ uz darbu vai kad mēs esam ciemos, viņi aizved mūs uz mājām un apsedz ar segu; viņi nekad nepamana sabojātu make-up; viņi pārnes mūs uz rokām pāri peļķei; viņiem šķiet, ka mēs esam maziņas, tāpēc vienmēr mūs apķer. Viņiem ir taisnība! Visbiežāk viņu vārdi sakrīt ar viņu rīcībām. &amp;lt;br /&amp;gt;Viņi labāk par mums zina, ka kādreiz, pat pēc 100 gadiem viņi noteikti mums piezvanīs. &amp;lt;br /&amp;gt;Viņus vienmēr interesē kur mēs esam un ko mēs daram. &amp;lt;br /&amp;gt;Viņi uzstājīgi grib maksāt par mūsu kafiju, kaut gan, jau sen paši nezina kāpēc to dara.&amp;lt;br /&amp;gt;Viņi pacieš mūsu kaprīzes un saka saviem draugiem: &amp;quot;Viņai ir neciešams raksturs, bet viņa ir tik skaista!&amp;quot; &amp;lt;br /&amp;gt;Viņi mums piedod absolūti visu, katru sīkumu, kaut gan mēs viņiem nepiedodam itin neko.. Viņi ir stipri. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es cienu vīriešus! Bet tikai VĪRIEŠUS, nevis vīriešu dzimuma personas.. &amp;quot;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Šodien, skatoties seriālu &amp;quot;Love&amp;quot; aizdomājos, vai tiešām ir tā, ka skaista mīlestība un attiecības eksistē tikai filmās? Ka nekad attiecības nepaliek labākas ar laiku, bet gan tieši pretēji, sliktākas un naida pilnas?! &amp;lt;br /&amp;gt;Es gan negribētu tam ticēt!&amp;lt;br /&amp;gt;Manuprāt, attiecības prasa smagu darbu, bet ja abas puses cenšas, tad arī desmit vai astoņdesmit gadus vēlāk viss var šķist kā pirmajā tikšanās reizē, piemēram: vakariņu laikā ir daudz par ko runāt un ko apspriest, ir vēlme izzināt otru; skūpsti un sekss tik pat aizraujošs un kaislīgs; apskāvieni tik pat stipri un gaidīti kā attiecību sākumā. &amp;lt;br /&amp;gt;Jā, es apzinos, ka, iespējams, esmu pārāk naiva, ka tādas lietas notiek tikai filmās,ka nav vairs vīriešu, kuri patur durvis, dāvina šokolādi kad ir skumji, kas atbrauc pakaļ uz darbu pēc garas darba dienas,jeb uzklausa kad ir emocionāli smagi (un ar uzklausa es domāju tiešām ieklausās un sniedz atbalstu nevis izliekas, ka klausās un paralēli dara citas lietas), bet es gribu ticēt, ka skaistas lietas un cilvēki joprojām pastāv ne tikai filmās un grāmatās,bet arī dzīvē. Es gribu ticēt, ka mani &amp;quot;standarti&amp;quot; nav pārāk augsti, man vienkārši jāturpina domāt tas labākais un kādu dienu sapņi kļūs par realitāti....</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:30695</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/30695.html"/>
    <published>2018-12-27T00:14:00</published>
    <issued>2018-12-27T00:14:00</issued>
    <updated>2018-12-26T22:19:38Z</updated>
    <modified>2018-12-26T22:19:38Z</modified>
    <content type="html">Atkārtoju kaut kur dzirdētus vārdus: &amp;quot;Neatkarība ir ideāls,kas nav aizvietojams! &amp;quot;&amp;lt;br /&amp;gt;Bet es taču tagad esmu neatkarīga un brīva. Zinu arī,ko nozīmē tādai nebūt. Tātad ko Tev vēl vajag?!&amp;lt;br /&amp;gt;Bet ehhhhh,sirds vēlas ko vairāk.. daudz vairāk,ko viena pati neatkarība nespēj sniegt...</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:30220</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/30220.html"/>
    <published>2018-11-28T22:03:00</published>
    <issued>2018-11-28T22:03:00</issued>
    <updated>2018-11-28T20:04:06Z</updated>
    <modified>2018-11-28T20:04:06Z</modified>
    <content type="html">&amp;lt;a href=&amp;quot;https://www.youtube.com/watch?v=_tmxCRRmNhM&amp;quot;&amp;gt;https://www.youtube.com/watch?v=_tmxCRR&amp;lt;wbr /&amp;gt;mNhM&amp;lt;/a&amp;gt;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Surrender</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:29093</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/29093.html"/>
    <published>2016-12-03T00:35:00</published>
    <issued>2016-12-03T00:35:00</issued>
    <updated>2016-12-02T22:56:05Z</updated>
    <modified>2016-12-02T22:56:05Z</modified>
    <content type="html">“Would you give me the key to the empire of bliss&amp;lt;br /&amp;gt;Gimme a substance to dismiss&amp;lt;br /&amp;gt;Everybody&amp;apos;s searching for a difference&amp;lt;br /&amp;gt;Everybody &amp;apos;s searching for deliverance&amp;lt;br /&amp;gt;Gimme just another reason to live&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Things you can resist&amp;lt;br /&amp;gt;Things you cannot&amp;lt;br /&amp;gt;They&amp;apos;re just framed in blood&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Would you give me redemption in your kiss&amp;lt;br /&amp;gt;Gimme something that I already miss”&amp;lt;br /&amp;gt;/The 69 eyes-Framed in blood/&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Sen neesmu neko rakstījusi šeit.....Tad nu būs apkopojums par visu,kas noticis un kā jūtos....&amp;lt;br /&amp;gt;Iesākumā gribu pateikt,ka lai arī nekontaktējos vairs ar diviem,man ļoti svarīgiem(vismaz agrāk)cilvēkiem,laiku pa laikam viņi abi joprojām iemūk manā prātā,bet viss,kas notiek,notiek uz labu...Vismaz man pašai tā gribētos ticēt....&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Šo uzrakstīju pašā sākumā, kaut kad darbā,kad nebija ko darīt,bet gribējās apkopot domas, gribējās,lai tās pirmās sajūtas nekad neaizmirstas. Lai arī pagājuši 2 mēneši,joprojām sajūtas ir tādas pašas un man viņam jāpateicas par to&amp;lt;br /&amp;gt;-Viņš- vienmēr būs kāds īpašs VIŅŠ manā dzīvē, tā vismaz liekas, ja paskatos atpakaļ uz visu piedzīvoto...BET....šoreiz ir savādāk. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tad nu stāsts par viņu un sākumu: Esmu bijusi viena pati nu jau pus gadu,zinu,ka tas nav ilgs laiks, bet tas bija laiks, lai es atrastu sevi un saprastu,ko vēlos un ko nē. Es biju atmetusi visas cerības uz to, ka kāds man varētu iepatikties tā, ka patiešām gribas būt kopā, ka gribas būt blakus visu laiku,tikai tāpēc,ka kopā ir labi. Mēs iepazināmies tik ļoti nejauši. Draudzene vienu vakaru man pajautā, tā kā man nav problēmas ar angļu valodas izrunu,vai es varu ierakstīt vienu tekstu angļu valodā,bet tādā ūber seksīgā balsī,ka visiem gribētos mani izcirst. Tā kā nekad iepriekš nekad,neko neesmu ierakstījusi,saku,ka varu mēģināt. Viņa saka,ok, tad davai tagad nāc šurp un pamēģini, un tā kā man uz to brīdi bija maiņu darbs, nākošajā dienā brīvdiena,teicu,ka jā, why not,varu aiziet arī tagad. Man nekad nelikās,ka šis vakars izmainīs visu. Es joprojām brīnos kā man sanāca,tajā varakā,kautrējoties,ierakstīt balsi tik labi,ka cilvēkiem noklausoties ir zosāda. Jocīga liekas apziņa,ka zinu,ka tā esmu es, katru reizi kad dzirdu to ierakstu viņa koncertā. Dienu pēc ieraksta viņš pats man uzrakstīja,lai gan draudzene teica,ka man būs pašai jāraksta,jo viņš kautrējas utt,bet nu tā sarunājām, ka varu atnākt arī nākošajā vakarā ierakstīt pārējos gabalus,kurus viņam vajadzēja sieviešu balsī,jaunā albuma ietvaros. Tad nu sarunājām satikties. Man bija tik ļoti bail par to, ka aiziešu pie viņa, jutīšos neērti,jo viņš neskatās acīs cilvēkiem kurus nepazīst,ierakstīšu savus gabalus un tik pat neērti aiziešu mājās,BET tad man pat prātā neienāca,ka mums būs tik daudz kā kopīga. Viņš tiešām daudz runāja, bija pavisam savādāk nekā biju domājusi. Mums pat mīļākais mūzikas žanrs ir vienāds. Nekad neaizmirsīši viņa seju,kad man jautāja kāds mans mīļākais žanrs un pateicu, ka melodic death, jo viņam pat prātā neienāca,ka mums var patikt viena un tā pati mūzika, meitenēm tāds metāls parasti nepatīk. Bet nu nekad neesmu teikusi,ka esmu tipiska sieviete. &amp;lt;br /&amp;gt;Uz atvadām neērts apskāviiens,no manas puses,jo es vienmēr visus apskauju. Nākošajā dienā viņš uzrakstīja atkal,kas man bija liels pārsteigums, jo tiešām, no viņa to negaidīju. Es vienmēr palieku debīli kautrīga,ja man kāds patīk,patiešām patīk. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pēc tam sarunājām filmu vakaru,kad viņš man gatavo vakariņas. Filmu vakars ievilkās un izvērtās no svētdienas līdz 2dienas vakaram, ņemot vērā,ka viņš dzīvo 10 minūšu gājienā no manis. Bija tik ļoti ērti,droši,mājīgi un labi. Es vēlējos lai šis mirkis nekad nebeidzas,palikt ar viņu šād mūžīgi būtu svētlaime. &amp;lt;br /&amp;gt;Un tā nu kopš tā vakara,mājās esmu tikai lai pārģērbtos.&amp;lt;br /&amp;gt; Man gan žēl, ka nespēju vairāk laika pavadīt ar manu mīļo D, jo nespēju sevi sadalīt divās daļās, lai arī neesmu fiziski klāt, vienmēr esmu pieejama savādak, kaut vai caur telefonu, lai gan zinu, ka tas nav nekas. &amp;lt;br /&amp;gt;Bet viņš mani apbūra un es nespēju/negribu pārtraukt šo saikni,kas ir starp mums. &amp;lt;br /&amp;gt;Pirmajā vakarā,kad paliku pie viņa, mēs abi aIzmigām pie filmas, man bija neērti viņu apskaut, vai noskūpstīt,lai gan tiiiiik ļoti gribējās. Tā arī nekas nenotika, bija nedaudz skūpsti un tas viss,lai gan gribējās vairāk..ak....tik daudz vairāk....&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pēc tam par to runājām, ka mums abiem gribējās pieskarties, skūpstīt,bet bija bail par reakciju,jo ja nu es tev nepatīku tā kā tu man.. Tas man lika justies tik labi,jo mums abiem bija vienādas sajūtas tajā mirklī. Parasti ar puišiem man tā nav. Un tas,ko viņš padomā, es pasaku pēc tam, vai otrādi, arī tā man nekad nav bijis. Tikai ar viņu. Viņam atliek man pieskarties un es viņu gribu, I can’t help myslelf, tas notiek automātiksi, tas pat ar kutrināšanu,un man parasti nekut.... &amp;lt;br /&amp;gt;Ja no paša sākuma mani uztrauca tas,ka viņam ir dēls,tad tagad tas pat liekaskā bonuss, jo viņš zin ko dar;it ar bērniem. Un viņa dēls ir tik jauks, tiešām jaukākais bērns ko es pazīstu. Kopā spēlējām paslēpes manā dzīvoklī,atgādināja to jauko vasaras dienu,kad biju atpakaļ LV un manas mīļās dzīvoklī,tumsā,pieguši cilvēki,slēpāmies viens no otra. Bērns manī tomēr man miris un nekad nenomirs.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Smieklīgi bija tas,ka viņa mamma viņam visu laiku prasa,kad tad viņš beidzot precēsies. Mans tēvs man atkal prasa,kad tad man būs bērni,beidzot. Tad nu smējāmies,ka mums vajag precēties un taisīt bērnus,tā vismaz visi būtu laimīgi. &amp;lt;br /&amp;gt;Viņš ir pirmais un vienīgais vīrietis,kuru es tiešām vēlētos apprecēt. Es parasti par tādām lietām nedomāju, īpaši ņemot vērā manu iepriekšējo bildināšanas pieredzi,bet ar viņu....akk..ar viņu viss ir savādāk. Ja viņš jautātu,es nedomājot teiktu jā. Zinu,ka tas nekad nenotiks,bet sapņot nav kaitīgi. Un es nekad,līdz šim, neesmu sapņojusi par to,ka ļoti vēlos kādu sev blakus tik ļoti. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es parasti,pēc pāris dienām, jūtos nogurusi no sabiedrības,tā ka man vajag būt vienatnē mājās.  Bet ar viņu kopā es gribētu būt visu laiku. Iet gulēt un pamosties viņam blakus,katru rītu/vakaru,tā būtu mana svētlaime.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt; I think I am fucked up in the head.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Still counting</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:28789</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/28789.html"/>
    <published>2016-09-30T21:32:00</published>
    <issued>2016-09-30T21:32:00</issued>
    <updated>2016-09-30T18:36:02Z</updated>
    <modified>2016-09-30T18:36:02Z</modified>
    <content type="html">&amp;quot;Counting all the assholes in the room&amp;lt;br /&amp;gt;Well, I&amp;apos;m definitely not alone,&amp;lt;br /&amp;gt;You&amp;apos;re a liar, you&amp;apos;re a cheater, you&amp;apos;re a fool&amp;lt;br /&amp;gt;Well, that&amp;apos;s just like me yoohoo and I know you too&amp;lt;br /&amp;gt;Mr. Perfect don&amp;apos;t exist, my little friend&amp;lt;br /&amp;gt;And I tell you it all again, and I do it again&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Well, the music seems to cover&amp;lt;br /&amp;gt;And the liquid do the colours&amp;lt;br /&amp;gt;Well, I turn my back and&amp;lt;br /&amp;gt;Go for all the better things in order....&amp;quot;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Putniņš un vispārējā narkoze</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:28424</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/28424.html"/>
    <published>2016-09-16T16:26:00</published>
    <issued>2016-09-16T16:26:00</issued>
    <updated>2016-09-16T13:26:42Z</updated>
    <modified>2016-09-16T13:26:42Z</modified>
    <content type="html">Šodien ilgi gaidītais slimnīcas apmeklējums. Man nekad nav skaidrs, vai ārsts sauks iekšā kabinetā, vai jāiet pašai atrādīties, ka esmu ieradusies. Tā nu sēdēju ārā liekas 10 minūtes, jo blakus esošā kundze zināja teikt, ka paši pasaucot (nekad vairs neticēšu blakus sēdošām kundzītēm), pēc tām nelaimīgajām 10 minūtēm tomēr saņēmos un iegāju pati, labi vien ka tā, savādāk līdz vakaram būtu gaidījusi. Biju sevi sagatavojusi uz sāpēm, nepatīkamām sajūtām un pavisam pretīgu procedūru, jo esmu dzirdējusi, ka šī procedūra ir viena no briesmīgākajām. Bet, man par izbrīnu, māsiņa jaukā balsī paziņo, ka būs vispārējā narkoze. Like, koooooo?! Man nekad mūžā tāda nebija bijusi, bija patiešām bail, visvairāk jau par to, ka uz mani neiedarbosies, un, ka pamodīšos procedūras vidū.  Bet nu lika apgulties uz sāna, mutē ielika jocīgu ierīci un tad sāku sajust tādu kā dīvainas izcelsmes un garšas gāzi un viss, neko neatceros, pamodos no tā, ka mani modināja, nesaprašanā kur atrodos, un ar vēlmi pagulēt vēl. Tik labs miegs man tiešām sen nebija bijis. Apsēdināja mani pie loga, kā par laimi, jo tad varēju vērot “Gaiļezeru” un mākoņus, tiešām labi iederējās pie manām sajūtām, kad viss liekas maigs un pūkains. Aizdomājos par to, ka “Gaiļezerā” pēdējo reizi biju pie mammas ciemos, tad man varēja būt gadi 11, ne vairāk, nespēju arī atcerēties kādēļ viņa tur atradās, atceros tikai faktu, ka tad mani pieskatīja mammas draudzene, gājām ciemos ar ēdienu un puķēm, un to, kā smaržoja tur, jeb precīzāk, oda, jo slimnīcām vienmēr ir tāda jocīga smarža, kuru grūti aprakstīt vai salīdzināt ar kaut ko citu. Pat tagad par to iedomājoties tā smarža iecērtas degunā. Lai gan tik jocīgi, ka vienu brīdi manī valda eiforija jau nākamajā skumjas, bet varbūt tā jābūt pēc narkozes, nav ne jausmas. Galva vismaz ātri beidza reibt un nespēju attapties, kā jau biju ārā no slimnīcas un ceļā uz darbu, viss laiks likās tik relatīvs un neeksistējošs, droši vien dullās galvas dēļ. Jauks piedzīvojums tas bija, pēdējā laikā man sanāk daudz ko pamēģināt pirmo reizi, ha. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Darbā šodien pēdējā diena, protams, ka’jau ierasts nekas nevar iet gludi, meitene, kurai jāstrādā manā vietā nav ieradusies, darbi apstājušies un viss slikti, bet man ir vienalga, ha. Ne par to gribēju rakstīt. Atnāk namdaris un man ar viņu kopā jāiet meklēt mistiski pieteikta (nakts dežuranti ir jocīgi), tecēšanas vieta. Aizejam, apskatamies krust, šķērsu, nav nekas tecējis, pat slapjšs nav, bet uz ietves, tieši pei kājām guļ mazs putniņš, nevarēdams pakustēties. Tik žēl palika, jo var redzēt, ka viņš vēl elpo. Nezināju, ko lai dara pirmajā brīdī, bet atstāt tā vioņu arī nevarēja, sameklēju mazu kastīti, ielikām putniņu tur un namdaris aizveda uz tuvāko vet klīniku. Tiešām ceru, ka sadakterēja tur viņu kārtīgi un, ka mazais slimnieks, izveseļosies un spēs atkal lidot. Palika tik jauki apzinoties, ka ir palīdzēts kādam, kuram to vajadzēja, lai arī zinu, zinu, ka tas jau bija tikai mazs putniņš, bet visas dzīvībiņas ir no svara…..</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Unsend</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:27770</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/27770.html"/>
    <published>2016-09-12T13:54:00</published>
    <issued>2016-09-12T13:54:00</issued>
    <updated>2016-09-12T10:57:25Z</updated>
    <modified>2016-09-12T10:57:25Z</modified>
    <content type="html">-	Man ir žēl, ka  mēs nevaram palikt draugi. Man pietrūkst ikdienas sarunas pa telefonu, nemitīgā sarakstīšanās un tas, ka spēju Tev izstāstīt kas jauns man noticis, vai arī padalīties ar emocijām, kuras pārņēmušas attiecīgajā situācijā. Man žēl, ka Tu manī iemīlējies, jo es nespēju atbildēt ar to pašu. Man ir žēl, ka bija jāšķiras tieši tā, lai gan nav jau arī pareiza vai labāka veida, kā pārtraukt kontaktu, bet es zinu, ka tas bija Tev nepieciešams, un nevēlos vēl vairāk Tevi sāpināt. Man tikai pietrūkst sarunas un tuvs draugs tuvumā. Es negribu mānīt ne sevi, ne Tevi, jo, ja es neesmu iemīlējusies no pirmās tikšanās reizes, tad tas nekad nenotiks, un es nevēlos attiecības, neesmu spējīga uzņemties atbildību par kāda cilvēka jūtām, un sekām, kādas rodas manas uzvedības rezultātā, īpaši tad, kad esmu sev apsolījusi darīt visu to, ko es vēlos. Paldies par jaukajiem mirkļiem kopā, nekad neaizmirsīšu “Ezera skaņas”, kad pirmo reizi biju uz ūdens nakts vidū, cik skaisti viss izskatījās un cik jautri bija, un protams, ka vēl ir daudz, daudz, daudz, citu atgadījumu, kas dzīvi padarīja krāšņāku un bagātāku. Tiešām paldies par to visu. Es zinu, ka es ļoti asi reģēju, kad ieraudzīju, ka esi mūs izdzēsis, lai gan joprojām palieku pie visa tā, ko uzrakstīju, bet vēlos, lai zini, ka es neturu ļaunu prātu, jo Tavā vietā es, droši vien, reaģētu tāpat. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;-	Man neticās, ka nav pat pilns mēnesis pagājis kopš pēdējās reizes, kad mēs runājām. Liekas, ka pagājis vismaz gads. Es joprojām šad un tad par Tevi iedomājos un man pietrūkst gan Tavi apskāvieni, pieskārieni, skūpsti, gan Tava balss. Bet tā dzīvot es nespēju, tiekoties tikai tad, kad Tu to vēlējies, jo pie labā ātri pierod un šķiršanās ir nepatīkamas, atstājot mani priecīgu un eiforisku uz kādu dienu, bet tad iestājas nespēks un vēlme nekad nesatikties, jo “kāda tad no šī visa jēga”?! Iespējams, lai sevi mierinātu un liktu ātrāk aizmirst es iestāstu sev, ka ja es būtu Tev bijusi svarīga, Tu nespētu atturēties un pats man jau sen būtu uzrakstījis, bet no otras puses es apzinos to, ka nebiju jau arī izteikti svarīga, iespējams biju kā vasaras romāns, kuram jābeidzas ar rudens iestāšanos, mūsu vasara gan ieilga vairākus gadus, pārtrauktās tikšanās reizēs. Man ļoti patika garās sarakstes tad, kad vēl dzīvoju tālu prom, tās palīdzēja tik daudz ko izturēt un tiešām man palīdzēja. Paldies Tev par to, ka esi bijis jauks pret mani un pacēlis manu ego tad, kad man to visvairāk vajadzēja. Tu vienmēr būsi īpašs cilvēks manā dzīvē un es šaubos, vai kādreiz Tevi spēšu, tā pa īstam, aizmirst un izdzēst no savas dzīves, lai gan nedomāt un izlikties,ka viss taču ir labi, ir mana specialitāte. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;-	“Mīlas partneri izvēlās pati. Viņa ir nepacietīga un greizsirdīga arī tad, ja to vairs nemīl”. Mana mīlestība tiešām ir pārgājusi, bet man ļoti sāpēja, kad ieraudzīju, ka Tev jau ir uzradusies cita, lai gan es jau sen zinu to, ka “es bez Tevis neizdzīvošu, es nekad neatradīšu kādu citu un es nekad nevienu nemīlēšu” ilgs pāris mēnešus, es tomēr esmu naiva. Lai arī nenovēlu Tev palikt vienam visu mūžu, man tomēr likās, ka 5 mēneši nav nekāds ilgais laiks, lai atkal būtu attiecībās ar kādu, bet tas jau, laikam, kā kuram. Citi atrod “plāksterus”, citi velta laiku sevis atrašanai/pilnveidošana, vēl citi iemīlas no jauna.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Besiiis</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:27616</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/27616.html"/>
    <published>2016-09-08T19:39:00</published>
    <issued>2016-09-08T19:39:00</issued>
    <updated>2016-09-08T16:46:08Z</updated>
    <modified>2016-09-08T16:46:08Z</modified>
    <content type="html">Pavadīt liekas divas stundas darbā, par kurām man neviens nemaksā, CHECK. Man patiešām riebjas šis darbs ar katru dienu vairāk, tāpēc priecājos, ka vēl nedēļa un būšu prom no šīs vietas. Ceru, ka būs tikai divas stundas, nevis ilgāk jāgaida, tiešām besī. Kā var būt tik bezatbildīgi cilvēki?! Šis, droši vien ir pavisam retorisks jautājums, jo cilvēki mēdz būt tik sasodīti debīli un egoistiski pietiekami daudzas reizes manā dzīvē, lai es pat beigtu apšaubīt šādu cilvēku eksistenci, bet samierinātos ar faktu. Ehh, bet nu labums tiešām ir tāds, ka 1dien uzrakstīju atlūgumu un pēc nedēļas eju prom, ceru, ka tas, kas mani gaida priekšā būs mierīgāks un harmoniskāks, jo stresot vairs negribas nu nemaz. Tad vēl ir haltūra Depo, par to gan neesmu pārliecināta, bet pāris reizes nedēļā jau varētu, vismaz, varbūt, nedzeršu tik daudz. :D&amp;amp;nbsp;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:27300</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/27300.html"/>
    <published>2016-09-07T09:30:00</published>
    <issued>2016-09-07T09:30:00</issued>
    <updated>2016-09-07T06:31:05Z</updated>
    <modified>2016-09-07T06:31:05Z</modified>
    <content type="html">Nobody move, nobody gets hurt&amp;lt;br /&amp;gt;But where&amp;apos;s the fun in that?!&amp;lt;br /&amp;gt;I gotta satisfy the thirst...</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:27076</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/27076.html"/>
    <published>2016-09-02T16:54:00</published>
    <issued>2016-09-02T16:54:00</issued>
    <updated>2016-09-02T13:55:42Z</updated>
    <modified>2016-09-02T13:55:42Z</modified>
    <content type="html">&amp;lt;img src=&amp;quot;https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/564x/3d/01/b9/3d01b907177b478504a758d5b6ea7882.jpg&amp;quot;&amp;gt;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Sieviete-mežāzis</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:26796</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/26796.html"/>
    <published>2016-08-16T10:40:00</published>
    <issued>2016-08-16T10:40:00</issued>
    <updated>2016-08-16T08:44:03Z</updated>
    <modified>2016-08-16T08:44:03Z</modified>
    <content type="html">&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;b&amp;gt;Pilnībā piekrītu pilnīgi visam :)&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;Viņa ir stipra&amp;lt;/b&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;Vairums sieviešu – Mežāžu tik tiešām ir stipras – gan emocionāli, gan fiziski. Sportiskas, skaistas un neatkarīgas ir šīs zīmes sievietes. Pašas par sevi lieliski var pastāvēt.&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;b&amp;gt;Viņa nebaidās izmantot izdevības&amp;lt;/b&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;Gatava darīt ļoti daudz, lai sasniegtu savu mērķi. Neatlaidīga un darboties motivēta. To, kas viņai patīk, var darīt daudz un dikti.&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;b&amp;gt;Viņas uzticību ir grūti iegūt&amp;lt;/b&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;Līdz ko viņa kādu ir ielaidusi savā dzīvē, tā viņai ir ļoti grūti no viņa atvadīties vai viņu palaist vaļā pavisam.&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;b&amp;gt;Viņa ir strādīga&amp;lt;/b&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;Viņai nav laika muļķīgām izklaidēm vai nodarbēm, kā citu cilvēku aprunāšanai. Tāpat viņa arī īpaši neuztraucas par to, ko citi par viņu varētu domāt vai runāt.&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;b&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/b&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;b&amp;gt;Viņa nečīkst&amp;lt;/b&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;Nesēdēs stūrī un nepārdzīvo par katru sīkumu, kas ar viņu atgadījies. Norīs visas sāpes un aizvainojumu, un turpinās iesākto. Šīs sievietes stājas pretī grūtībām un atrod risinājumu jebkurai problēmai.&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;b&amp;gt;Viņa ir inteliģenta&amp;lt;/b&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;Viena no inteliģentākajam Zodiaka zīmēm ir tieši Mežāzis – strādīgums, spēja ātri atrisināt problēmas, interese par pasaulē notiekošo un neatlaidība būt vienai no labākajiem, bieži vien liecina arī par labām prāta spējām.&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;b&amp;gt;Attiecībās uzticīga&amp;lt;/b&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;&amp;lt;div&amp;gt;Esot attiecībās Mežāži ir pilnībā nodevušies tikai un vienīgi mīļotajam cilvēkam. Viņi augstu vērtē mīlestību un ir pašaizliedzīgi mīlnieki.&amp;lt;/div&amp;gt;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:26309</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/26309.html"/>
    <published>2016-08-12T15:14:00</published>
    <issued>2016-08-12T15:14:00</issued>
    <updated>2016-08-12T12:15:27Z</updated>
    <modified>2016-08-12T12:15:27Z</modified>
    <content type="html">“I do not love; I do not love anybody except myself. That is a rather shocking thing to admit. I have none of the selfless love of my mother. I have none of the plodding, practical love. . . . . I am, to be blunt and concise, in love only with myself, my puny being with its small inadequate breasts and meager, thin talents. I am capable of affection for those who reflect my own world.” &amp;lt;br /&amp;gt;― Sylvia Plath, The Unabridged Journals of Sylvia Plath</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Acid bath</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:25935</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/25935.html"/>
    <published>2016-08-11T07:55:00</published>
    <issued>2016-08-11T07:55:00</issued>
    <updated>2016-08-16T08:02:16Z</updated>
    <modified>2016-08-16T08:02:16Z</modified>
    <content type="html">Vakar bijām uz kino, tik laba filma, un kā saka, be careful what you wish for, jo kādu laiku atpakaļ noskatījos treileri un jau tad zināju, ka šo filmu ļoti gribu redzēt, jo izskatījās interesanta un šausmu trilleri kā žanrs man ļoti patīk, tad nu vakar tikām uz pirmizrādi un noskatījāmies &amp;quot;Don&amp;apos;t breathe&amp;quot; kā vieni no pirmajiem, vēl pirms oficiālās pirmizrādes kaut kad oktobrī. Biju pārsteigta par to, ka šī bija vienīgā šausmene, kas nebija paredzama, un, lai arī bija daudzās vietās bail, ļoti foršas emocijas jo spriedze tika uzturēta visas filmas garumā. Paldies Dca par to, ka ierindoja mūs VIP sarakstā uz šīs filmas skatīšanos. :D Vispār jocīgi iet uz kino divas dienas pēc kārtas, lai gan &amp;quot;Suicide squad&amp;quot; nebija tik laba filma kā šī šausmene. &amp;lt;br /&amp;gt;Bija jocīgi, kad viņš mani uzaicināja uz kino, sen nebijām runājuši un pēkšņi, kā no zila gaisa uzaicinājums, nevarēju atteikt, jo mani nocīja interese kā tad būs ar viņu kaut kur iet divatā. Un bija tik forši, sen nebiju bijusi uz tādu randiņu, viņš manis dēļ neēda gaļu, kas ir liels wooow ņemot vērā ka viņa ēdienkarte vienmēr sastāv gandrīz tikai no gaļas, kā to noskaidrojām vēlāk; paturēja visur durvis; jautāja vai nevajag panest manu somu (šo nu galīgi nebiju gaidījusi) un vispār bija tik ļoti mīļš un saprotošs, ņemot vērā, ka es nedrīkstu lietot alkoholu un diēta arī sastāv no diezgan bezgaršīgiem un pliekaniem ēdieniem.&amp;lt;br /&amp;gt;Neatceros pēdējo reizi kad bija tā, ka sēžot blakus mūsu rokas saskarās un es spēju domāt tikai par to, ka ļoti vēlos viņu noskūpstīt. Pēc filmas apskāvušies gājām uz billiju, kur tiku pie garšīgiem piena kokteiļiem, lai arī bija jocīgi sēdēt bārā un dzert kaut ko bezalkoholisku. Kad tikko satikāmies viņš man deva buču, kas izvērtās jocīgā mulsuma brīdi no manis un bailēs, ka mana sarkanā lūpukrāsa paliks uz viņa vienmēr un nekad nenoies nost, biju ļoti pārsteigta, jo arī šo nebiju gaidījusi, bet ir ārkārtīgi forši justies pārsteigtai, ņemot vērā, ka parasti mani pārsteigt ir šausmīgi grūti. &amp;lt;br /&amp;gt;Ar viņu vismaz viss ir vienkārši, es viņu iekāroju jau kopš pirmās reizes kad redzēju un,līdz ar to, nav tūkstošiem domas galvā par to, kas tad notiks ar mums, vai vispār kaut kas notiks, vai mēs esam draugi, mīļākie vai svešinieki, ar viņu viss notiek dabiski un bez liekiem pārdzīvojumiem, vismaz uz doto brīdi. Es joprojām nezinu vai gribu attiecības, bet tagad tam arī nav nozīmes, jo vienkārši plūstu līdzi dzīves notikumiem, ja mēs vēl satiksimies tad būs jauki, ja nē tad arī neko darīt, vismaz bija jauki mirkļi kopā esot. &amp;lt;br /&amp;gt;Jūtos gan nedaudz slikti, jo nebiju domājusi, ka šādi viss notiks, ka šādi jutīšos, īpaši tādēļ, ka pagājušās brīvdienas bija patiešām foršas un es vēlos paturēt sev labu draugu un burvīgu sarunu biedru, nevēlos arī nevienu padarīt greizsirdīgu, īpaši tādēļ, ka pašā sākumā par šo tēmu visu izrunājām ne vienu reizi vien, man rūp ko viņš jūt, nav tā, ka ar viņu būtu slikti, es vienkārši neesmu viņā iemīlējusies.Lai gan zinu, ka viņa vietā es arī, droši vien, būtu greizsirdīga. &amp;lt;br /&amp;gt;Kārtējo reizi sapratu, ka esmu jocīga, jo,ja eju uz randiņu, tad tas noteikti neiekļauj seksu, pat ne vienmēr skūpstus, jo uz randiņiem eju tikai ar tiem, kas man patiešām patīk un tad esmu kautrīga, droši vien tādēl, ka man rūp kaut kādas, varbūtējas,nākotnes attiecību uzturēšanas iespējas. Kopumā vakars izdevies.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>She wants revenge-tear me apart</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:25692</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/25692.html"/>
    <published>2016-08-08T13:38:00</published>
    <issued>2016-08-08T13:38:00</issued>
    <updated>2016-08-08T10:44:24Z</updated>
    <modified>2016-08-08T10:44:24Z</modified>
    <content type="html">Šodien esmu addicted pēc šīs dziesmas, nespēju beigt klausīties, nanananannaaaa. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Got a big plan, his mind&amp;apos;s set, maybe it&amp;apos;s right&amp;lt;br /&amp;gt;At the right place and right time, maybe tonight&amp;lt;br /&amp;gt;In a whisper or handshake sending a sign&amp;lt;br /&amp;gt;Wanna make out and kiss hard, wait, nevermind&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Late night, in passing, mention it flip to her&amp;lt;br /&amp;gt;Best friend, it&amp;apos;s no thing, maybe it slipped&amp;lt;br /&amp;gt;but the slip turns to terror and a crush to like&amp;lt;br /&amp;gt;when she walked in he froze up, leave it to fright&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;It&amp;apos;s cute in a way, till you cannot speak&amp;lt;br /&amp;gt;And you leave to have a cigarette, knees get weak&amp;lt;br /&amp;gt;escape was just a nod and a casual wave&amp;lt;br /&amp;gt;Obsess about it, heavy for the next two days&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;It&amp;apos;s only just a crush, it&amp;apos;ll go away&amp;lt;br /&amp;gt;It&amp;apos;s just like all the others it&amp;apos;ll go away&amp;lt;br /&amp;gt;Or maybe this is danger and you just don&amp;apos;t know&amp;lt;br /&amp;gt;You pray it all away but it continues to grow&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;I want to hold you close&amp;lt;br /&amp;gt;Skin pressed against me tight&amp;lt;br /&amp;gt;Lie still, and close your eyes girl&amp;lt;br /&amp;gt;So lovely, it feels so right&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;I want to hold you close&amp;lt;br /&amp;gt;Soft breath, beating heart&amp;lt;br /&amp;gt;As I whisper in your ear&amp;lt;br /&amp;gt;I want to fucking tear you apart&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Then he walked up and told her, thinking maybe it&amp;apos;d pass&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;And they talked and looked away a lot, doing the dance&amp;lt;br /&amp;gt;Her hand brushed up against his, she left it there&amp;lt;br /&amp;gt;Told him how she felt and then they locked in a stare&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;They took a step back, thought about it, what should they do&amp;lt;br /&amp;gt;Cause theres always repercussions when you&amp;apos;re dating in school&amp;lt;br /&amp;gt;But their lips met, and reservations started to pass&amp;lt;br /&amp;gt;Whether this was just an evening or a thing that would last&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Either way he wanted her and this was bad&amp;lt;br /&amp;gt;Wanted to do things to her it was making him crazy&amp;lt;br /&amp;gt;Now a little crush turned into a like&amp;lt;br /&amp;gt;And now he wants to grab her by the hair and tell her&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;I want to hold you close&amp;lt;br /&amp;gt;Skin pressed against me tight&amp;lt;br /&amp;gt;Lie still, and close your eyes girl&amp;lt;br /&amp;gt;So lovely, it feels so right&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;I want to hold you close&amp;lt;br /&amp;gt;Soft breath, beating heart&amp;lt;br /&amp;gt;As I whisper in your ear&amp;lt;br /&amp;gt;I wanna fucking tear you apart</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:25518</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/25518.html"/>
    <published>2016-08-05T15:49:00</published>
    <issued>2016-08-05T15:49:00</issued>
    <updated>2016-08-16T08:02:06Z</updated>
    <modified>2016-08-16T08:02:06Z</modified>
    <content type="html">Her heart sank into her shoes as she realized at last how much she wanted him. &amp;lt;br /&amp;gt;No matter what his past was, no matter what he had done. &amp;lt;br /&amp;gt;Which was not to say that she would ever let him know, but only that he moved her chemically more than anyone she had ever met, that all other men seemed pale beside him. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;-F.Scott Fitzgerald&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Varbūt, kādā citā pilsētā, citā gadskaitlī, vai gadu mijā, mēs atkal satiksimies, un Tu mani atkal nobursi tik pat ļoti kā toreiz, pirms daudziem gadiem, kad tikāmies pirmo reizi, bet pagaidām man nav vietas Tavā dzīvē un Tev manējā, es sevi maldinu ar domu, ka kaut kas mainīsies. iespējams šādi pat ir labāk, dzīvot sapnī tieši pirms pamošanās, kad viss vēl ir jauki un skaisti, kamēr rīts ar strīdiem, nesaskaņām un greizsirdības lēkmēm nav pienācis un visu aizslaucījis prom. Un es dusmojos pati uz sevi, par to,ka nespēju pavēlēt savai sirdij just to, ko prāts vēlētos just....</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:25212</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/25212.html"/>
    <published>2016-08-05T15:26:00</published>
    <issued>2016-08-05T15:26:00</issued>
    <updated>2016-08-05T12:49:14Z</updated>
    <modified>2016-08-05T12:49:14Z</modified>
    <content type="html">Dzīves atziņas pie manis atnāk dažādos veidos, un, ņemot vērā, ka es nemitīgi visu analizēju, tādu ir daudz, tik pat cik domu, kas dien dienā maisās pa galvu. Man ir tik ļoti paveicies ar cilvēkiem, kas ir man apkārt, pašai grūti noticēt. Es mēdzu būt nejauka, egoistiska un ļauna, bet es nekad to nedomāju speciāli, ar nodomu sāpināt cilvēkus es nekad neesmu vēlējusies un nevēlēšos darīt. Tāpēc brīnos,jo man pašai par pārsteigumu, jauki cilvēki paliek man blakus un rūpējas par mani. Gribu pateikties par zāļu, jogurta un smaida atnešanu tad, kad man bija slikti; par to, ka sagaidīji pēc slimnīcas kopā ar manu mīļo Dca; par to, ka dakterēšanas procesā ietilpa daktera apģērbs, bija tik forši un pārsteidzoši atvērt durvis un sagaidīt &amp;quot;mājas vizīti&amp;quot;. Paldies, ka uztaisīji zārka maketu, lai drīzumā varam taisīt arī īsto. Paldies par jaukajiem vakariem pie sērijveidu slepkavu dokumentālajām filmām, man tās joprojām ļoti patīk, un droši vien ir vēl kādas kuras nav redzētas. Paldies par rūpēm, gādību un pacietību, es patiešām to visu novērtēju. Es mīlu savus draugus. :* &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Paldies arī manai mīļajai par to, ka ir ar mani visus šos gadus, ka taisam sleepover ballītes, lai gan dzīvojam kopā, un pārvākšanās nozīmē tikai atnest savu segu; paldies par to, ka Tu man vienmēr spēj uzlabot garastāvokli un atgādini man lietas, kuras pati neredzu. :*</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:25012</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/25012.html"/>
    <published>2016-07-06T11:07:00</published>
    <issued>2016-07-06T11:07:00</issued>
    <updated>2016-08-16T08:00:46Z</updated>
    <modified>2016-08-16T08:00:46Z</modified>
    <content type="html">Jāņu noskaņās kavējoties....note to self: dzert trīs dienas pēc kārtas ir slikti, jo ceturtajā dienā sajūta tāda, ka mans ķermenis vairs nevēlas ar mani draudzēties, lai gan nevaru sūdzēties daudz, ņemot vērā, ka tas vakars bija burvīgs, bet sākšu ar pašu sākumu. Jāņus svinējām Lilastē, lai arī dienu iepriekš bija paredzēts svinēt citur, bet ņemot vērā cilvēku neizlēmību un plānu nesastādīšanu vienojāmies, ka Lilaste būs (ne)prātīgāks variants, vismaz saskaņots un noorganizēts viss. Un ja no sākuma likās, ka lielais alus daudzums būs daudz par daudz, izrādījās, ka bija tieši laikā. Man tik ļoti patika sēdēt zālē ar manām mīļākajām sievietēm pasaulē, dzert alu un pīt pašām savus vainagus, ko darīju pirmo reizi mūžā, by the way. Sanāca tik pārsteidzoši labi, ka es joprojām esmu šokā. Man tik ļoti patika mans vainags, lepojos ar sevi un to, ka šogad izlēmēm pašas pīt savus. Naktī, kā jau jebkurš dzēris cilvēks, gājām uz jūru. Bija tik forši peldēties, un Sātans mani mīl :D Kopumā bija ļoti forši Jāņi, pirmo reizi peldējos kaila, tāda brīvības sajūta, un, ja man būtu izvēles iespējas, es nekad vairs nepeldētu ar peldkostīmu mugurā. Vispār, tik daudz kailuma kā šajos jāņos man nekad nav bijis, īpaši ņemot vērā, ka otrās dienas vakarā mēs taisījām ēst kaili :D Un tas man liekas tik ļoti awesome, ka ir tik brīvi cilvēki man apkārt, ka tie ir mani draugi un, ka ar seksu tam nav pilnīgi nekāda sakara. &amp;lt;br /&amp;gt;Forši bija svētdienas vakaru pavadīt pie jūras spēlējot kārtis, klausoties mūziku un izbaudot vasaru, jeb precīzāk cenšoties nenomirt no lielā karstuma. Un kā saka, ja neveicas kārtīs tad veicas mīlestībā, lai arī man vienkārši gribētos ticēt, ka mani ir grūti apspēlēt durakā, droši vien būs vien jāpiekrīt, jo mīlestībā man tiešām neveicas, un kārtīs zaudēju tikai dažas reizes. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Ja ne par Jāņiem, tad es ļoti ceru ka drīz mēs atkal ar Daci dzīvosim tikai divas vien. Lai arī no sākuma man nelikās, ka tā būs problēma, tad tagad man viņš vienkārši besī, kā var runāt visu laiku, like tiešām visu fakin laiku bez apstājas, un vēl pie tam ne par ko. Tā jau kā cilvēkam viņam nav ne vainas, man tikai ne ļoti patīk dzīvot ar viņu kopā, jo vienmēr ir tā apziņa, ka es neesmu viena mājās, vai ka nespēju ar Daci sakarīgi parunāt, kad viņš ir blakus. Zinu, ka mēs abas divas jūtamies vienādi, jo no vienas puses negribas izmest cilvēku uz ielas, bet no otras puses viņš pats ir pieaudzis cilvēks, un viena lieta ir izpalīdzēt ar dzīvesvietu uz pāris dienām, bet nu ir jau dažas nedēļas pagājušas, un diemžēl, lai arī cik forši un sakarīgi cilvēki nebūtu,. ne visus gribas redzēt dienu dineā un ne ar visiem ir iespējams sadzīvot. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;quot;I had plenty of my own money, I listened to nothing, and yielded to the act of love only on my own terms, which I always obtained, being gifted with enough beauty to make men really suffer.&amp;quot;- Pandora. Šis ir tikai viens no iemesliem kādēļ šī grāmata man tik ļoti patīk, ka esmu izlasījusi viņu jau kādas reizes 4, un šobrīd lasu no jauna. Izbaudu katru lapaspusi. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Man pietrūkst Murziks. Viņš vienmēr uzlaboja garastāvokli, un badījās ar mani. Ja bija skumji vai nekāds garastāvoklis, tad atlika tikai uz viņu paskatīties un sirdī iestājās mīļums. Man zēl, ka tā notika. Žēl, ka es neko nevaru darīt, lai mazinātu Daces sāpes. nekad neesmu labi uzņēmusi nāvi, nekad nezinu ko īsti teikt vai ko darīt. Bet katram ir savs laiks kad aiziet, neko tur nevar padarīt. Sāpes nekad nepāriet, tās tiek kaut kur noliktas, kādā tālākā prāta atvilknē un izceltas retāk un retāk, nekad neesmu sapratusi tos cilvēkus, kas saka laiks dziedē visas rētas, jo tā nav, ar laiku mēs tikai iemācamies ar to sadzīvot, aizpildam prātu ar kaut ko citu, bet tas tukšums un sāpes nekad, nekur tā īsti nepazūd, tikai uzplaiksnī aizvien retāk. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;quot;Your hands are devils, my skin is fire. You are at home.&amp;quot; Joprojām, līdz galam nesaprotu, kādēļ šis teksts var traucēt gulēt pa nakti, lai gan ir ļoti romantisks un skaists, un attēlo to, kā jūtos saistībā ar viņu. It hurts when we speak but it kills me when we don&amp;apos;t. Ir dienas, kad par to nedomāju, ir dienas, kad gribas uzrakstīt, ir dienas, kad gribas viņu blakus. Ceru, ka arī šī sajūta, kā jau visas citas, ar laiku pāries.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Man Dace nesen jautāja, kad man zuda jūtas pret manu bijušo līgavaini, nebiju par to tā īsti domājusi, jo man likās, ka būs grūti definēt to mirkli, bet ja man būtu jāatbild, tad es teiktu, vai nu tad, kad ienīgā lieta, ko es dzīvē vēlējos bija jaunākā grāmata no vampīru hronikām, un to man uzdāvināja kāds cits, vai arī tad, kad tiku bildināta, šim bija jākļūst par laimīgāko brīdi manā mūžā, nevis par mirkli, kad es nosodu pati sevi, jo domas ir pavisam citur, ar kādu citu, just a note to self, nekad nevēlos tā justies. Ja man kādreiz vēl būs attiecības, tad tās būs ar kādu, kas spēj mani emocionāli nogāzt no kājām, mani savaldīt, likt man iemīlēties un mīlēt, kas liks man justies īpašai un iekārojamai, kādu, kas man atgādinās, ka nav labākas vietas pasaulē, kā tikai blakus, kādu, kuru gribēsies skūpstīt vēl vēl un vēl. Īsāk sakot, kādu, kurā es būšu iemīlējusies jau no pirmā acu skatiena.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>It’s Not That I Can’t Find A Man To Love Me, I Can’t Find A Man I Love</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:24673</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/24673.html"/>
    <published>2016-07-01T13:08:00</published>
    <issued>2016-07-01T13:08:00</issued>
    <updated>2016-08-16T08:01:56Z</updated>
    <modified>2016-08-16T08:01:56Z</modified>
    <content type="html">She must be alone because something’s wrong with her…&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;There’s a fallacy women need to “attract” men. They need the perfect skirt, tempting lipstick and a good blowout. They need to be poised and intelligent, alluring and girlish. They need to be funny and witty, but not overly obnoxious.&amp;lt;br /&amp;gt;It’s the woman who needs to fit the mold of man’s dream girl; it’s the woman who must capture the love of a man.&amp;lt;br /&amp;gt;Fortunately, this isn’t how it works — at least, not for all the strong women I know. By contrast, women who love themselves aren’t looking to attain a certain standard or to fit a specific mold. They aren’t dressing up their sexuality and dressing down their thoughts.&amp;lt;br /&amp;gt;They know who they are and, unfortunately for all those men out there looking for a susceptible piece of clay to mold in their calloused hands, they already love themselves.&amp;lt;br /&amp;gt;The problem, though, is they can’t seem to find a man they’re ready to love. A man who fits their standards and their ideas of a perfect partner.&amp;lt;br /&amp;gt;A man who interests and allures them. A man they find worthy of their time and attention.&amp;lt;br /&amp;gt;This is the new dilemma: The plight of the single woman. It’s no longer her problem, but his problem. No longer are women single because something is wrong with them. No longer do women feel alone because they’re undesirable or unattractive.&amp;lt;br /&amp;gt;Women are alone because no one else is good enough.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;“I’m Not Worried About Impressing You; I’m Worried About You Impressing Me.”&amp;lt;br /&amp;gt;I don’t just know myself; I love myself. I’m at a point in my life where I no longer second-guess every move and every thought. I have taken the time to find out who I am and what I believe — now, if only I could find a man with the same self-awareness.&amp;lt;br /&amp;gt;Unfortunately, I’m only finding boys with about as much character and depth as the hero of their favorite action movie.&amp;lt;br /&amp;gt;I need a man who isn’t in the middle of an identity crisis. A man who has a sense of worth without being an arrogant assh*le.&amp;lt;br /&amp;gt;A man who isn’t going to just mimic my actions or bail because he can’t handle a woman who has more strength of character than he does. As of now, this man does not exist.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;“I’m Not Worried About My Views; I’m Worried About Yours.”&amp;lt;br /&amp;gt;I know who I am and what I’m about. You, however, I’m not so sure. I know what I stand for and what I believe. I have my ardent opinions and my unwavering views.&amp;lt;br /&amp;gt;I’m not looking for someone with the same ones, but someone with views I can respect and learn from.&amp;lt;br /&amp;gt;I don’t want a man who can’t hold a conversation with me. I don’t want a man who doesn’t have opinions on death, love and global warming.&amp;lt;br /&amp;gt;I want a man who’ll challenge and ignite passion and a fire in my soul. Someone who’s dedicated and inspired.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;“I’m Not Worried About My Baggage; I’m Worried About Yours.”&amp;lt;br /&amp;gt;I have my sh*t under control. I have my baggage, like everyone else, but I can carry mine. I’m strong enough to bring it around without letting it weigh me down.&amp;lt;br /&amp;gt;I’m not pulling it 5 miles behind me, tripping over it and refusing to admit it’s sitting right there.&amp;lt;br /&amp;gt;I need a man who doesn’t come with 20 pounds of sh*t. A man who isn’t going to be thinking about his wounds and his losses. I need a man who is present, a man who learns from the past, not just drags it along.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;“I’m Not Worried About Being Alone; I’m Worried About Being With The Wrong Person.”&amp;lt;br /&amp;gt;I can handle being alone; I like being alone. I’d rather be alone than acquiesce to the standards of the lonely and insecure. I stand on my own, proudly and without fear.&amp;lt;br /&amp;gt;I won’t enter a relationship just for the sake of it — like those women who don’t know what they want so they settle for what they see.&amp;lt;br /&amp;gt;I won’t settle for some man just because he’s better than no man. I need passion, fire and the assurance this relationship is almost as good as the one with myself — and it’s a hard standard to meet.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;“I’m Not Worried About My Performance, I’m Worried About Yours.”&amp;lt;br /&amp;gt;I’m not worried about how I’m doing or if the night went well. I’m no longer asking my friends if I did it right or if he thinks I’m not good in bed. I’m tired of wondering if it was good for them; it’s always good for them.&amp;lt;br /&amp;gt;What about me? What about my needs? What about making me feel the way I make you feel?&amp;lt;br /&amp;gt;I’m looking for a man who doesn’t quit when he’s finished. I need a man who keeps going because he finds pleasure in mine — a man who doesn’t think sex is finished when he’s satisfied.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:24518</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/24518.html"/>
    <published>2016-06-21T17:02:00</published>
    <issued>2016-06-21T17:02:00</issued>
    <updated>2016-06-21T14:10:16Z</updated>
    <modified>2016-06-21T14:10:16Z</modified>
    <content type="html">“Ah, come now. I look like an angel, but I&amp;apos;m not. The old rules of nature encompass many creatures like me. We&amp;apos;re beautiful like the diamond-backed snake, or the striped tiger, yet we&amp;apos;re merciless killers” &amp;lt;br /&amp;gt;― Anne Rice, Interview with the Vampire</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>A.R. </title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:24210</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/24210.html"/>
    <published>2016-06-21T16:58:00</published>
    <issued>2016-06-21T16:58:00</issued>
    <updated>2016-06-21T13:59:03Z</updated>
    <modified>2016-06-21T13:59:03Z</modified>
    <content type="html">“Whatever will happen will happen, but choose your companions with care. Choose them because you like to look at them and you like the sound of their voices, and they have profound secrets in them that you wish to know. In other words, choose them because you love them. Otherwise you will not be able to bear their company for very long.” &amp;lt;br /&amp;gt;― Anne Rice</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Bla Bla Bla</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:23864</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/23864.html"/>
    <published>2016-06-20T14:37:00</published>
    <issued>2016-06-20T14:37:00</issued>
    <updated>2016-08-16T08:01:48Z</updated>
    <modified>2016-08-16T08:01:48Z</modified>
    <content type="html">Pagājušā nedēļas nogale bija tiešām tāda, kādu vēlējos jau ilgu laika posmu. Sākumā biju ieplānojusi, ka visas brīvdienas pavadīšu vientulībā ar sevi, lai varu sakopot domas un savest sevi kārtībā, daļēji tas arī izdevās. Lai arī sestdien man atbrauca pakaļ, aizveda uz Jelgavu, jo tur spēlēja Cacophonics, kurus, nepārspīlējot, neesmu klausījusies kopš man bija 15 vai 16, so gadus 10. Biju šokā, ka viņi joprojām uzstājas. Tagad es patiešām novērtēju to, ka draugiem ir mašīnas, jo tik viegli un ātri var visur tikt. Tātad, mani savāca  mo mājas, aizveda uz Jelgavu un veiksmīgi naktī nogādāja arī mājās. Koncerts bija foršs, palēkāju, pakratīju galvu un brīnos, ka nesāpēja spranda nākošajā dienā. Ņemot vērā, ka vienīgā dziesma kas no šīs grupa sman patīk ir patiešām sena, domāju, ka nebūs nekādu izredžu to dzirdēt, bet es pajautāju un viņi pat nospēlēja. Patīkams pārsteigums. Kopumā varu teikt, ka brīvdienās esmu bijusi Jelgavā uz stundām 4 :D &amp;lt;br /&amp;gt;Braucot atpakaļ protams, ka skanēja Deftones-passenger, es nekādi nespēju bez šīs dziesmas, tā vienmēr asociēsies ar vasaras naktīm,braukšanu mašīnas priekšējā sēdēklī, tukšiem ceļiem, laimes sajūtu un mieru. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Svētdiena arī bija burvīga, beidzot noskatījos visas Vikingu sērijas, esmu tagad gan saskumusi, ka jāgaida līdz rudenim, bet bija ļoti labas sērijas, tā, ka patiešām jutu līdzi un beigās bija daudz wtf is happening right now. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Man ir prieks, ka Saulīte ir dzimis laimes krekliņā, jo tādā avārijā izdzīvot, pie tam bez lauztiem kauliem, var tikai kāds, kuram patiešām paveicies. Un man prieks, ka ar viņu viss kārtībā. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pēdējā laikā visi vīrieši ir kā aptrakušas mušas, šāds uzmanības daudzums man nekad nav bijis, vienīgā problēma ir tajā, ka tie, kas mani interesē nav īpaši ieinteresēti manī, bet tie, kuriem interesēju es, man nav īsti interesanti. Bet varbūt tā arī ir labāk, neesmu pati gatava nekam nopietnam uz šo brīdi, un man pietiek ar maniem draugiem, kas man apkārt un pašai sevi, jo patiesībā ir tik neizsakāmi labi būt brīvai un pabūt vienatnē ar savām domām. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pēc esošās situācijas un cilvēku attieksmes, liekas, ka jāņos droši vien cepšu šasliku uz balkona, kura man nav.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Going to Hell</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:23686</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/23686.html"/>
    <published>2016-06-17T15:05:00</published>
    <issued>2016-06-17T15:05:00</issued>
    <updated>2016-08-16T08:01:41Z</updated>
    <modified>2016-08-16T08:01:41Z</modified>
    <content type="html">Bed, stay in bed&amp;lt;br /&amp;gt;The feeling of your skin locked in my head&amp;lt;br /&amp;gt;Smoke, smoke me broke&amp;lt;br /&amp;gt;I don&amp;apos;t care I&amp;apos;m down for what you want&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Day drunk into the night&amp;lt;br /&amp;gt;Wanna keep you here&amp;lt;br /&amp;gt;Cause you dry my tears&amp;lt;br /&amp;gt;Yeah, summer lovin&amp;apos; and fights&amp;lt;br /&amp;gt;How it is for us&amp;lt;br /&amp;gt;And it&amp;apos;s all because&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Now if we&amp;apos;re talking body&amp;lt;br /&amp;gt;You got a perfect one&amp;lt;br /&amp;gt;So put it on me&amp;lt;br /&amp;gt;Swear it won&amp;apos;t take you long&amp;lt;br /&amp;gt;If you love me right&amp;lt;br /&amp;gt;We fuck for life&amp;lt;br /&amp;gt;On and on and on&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Love, give me love&amp;lt;br /&amp;gt;Anything you want I&amp;apos;ll give it up&amp;lt;br /&amp;gt;Lips, lips I kiss&amp;lt;br /&amp;gt;Bite me while I taste your fingertips&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Ja man būtu jāapraksta iepriekšējās brīvdienas, tad šī dziesma atbilstu vārds vārdā. Bija tiešām forši. Kaislīgi skūpsti un nebeidzami apskāvieni, tik ļoti samīļota es sen nebiju jutusies. Un viņš ir tik ļoooooti seksīgs. Ehhh. Bet BIJUŠO meiteņu drāmas nekad nebeigsies, like kāda man starpība, ka viņa ir raudājusi pus gadu pēc šķiršanās (pusotru gadu atpakaļ), un, ka tagad uzskata, ka viss, ko viņš dara ir, lai sāpinātu viņu. &amp;lt;br /&amp;gt;Esmu laikam izaugusi no tā vecuma, un uzskatu, ka nevienu cilvēku nevar nedz noturēt, nedz atgūt taisot drāmas un nepasakot visu līdz galam.&amp;lt;br /&amp;gt;Kas man likās smieklīgi, kad viņa man jautāja, vai mēs vakar pārgulējām, man tā niezēja mēle pajautāt, viņa jautā tikai par vakardienu, jeb aizvakardiena arī skaitās?!  Bet es tiešām nesaprotu sievietes, kas šādi rīkojas, īpaši tādēl, ka esam vienā vecumā. Kādēļ rakstīt, prasīt, izdomāt lietas, lai tikai mēģinātu kādu atgūt, jutos kā iejaukusies pāra attiecībās, lai arī viņi nav kopā jau ilgu laiku. Dīvainākais ir tas, ka es pat neesmu dusmīga vai pārdzīvoju, man vairāk ir šoks par to, kā meitene, kas man likās tik ļoti sakarīga, spēj izrādīties tik ļoti fucked up un bērnišķīga. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Don’t listen what your girlfriend says&amp;lt;br /&amp;gt;She reads those magazines&amp;lt;br /&amp;gt;That say you failed the test &amp;lt;br /&amp;gt;You don’t have what she needs&amp;lt;br /&amp;gt;I slither like a viper&amp;lt;br /&amp;gt;And get you by the neck&amp;lt;br /&amp;gt;I know a thousand ways to help you forget about her&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;That bitch can eat her heart out!&amp;lt;br /&amp;gt;Love bites, but so do I, so do I.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Love bites!&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;My lips are pale and vicious.&amp;lt;br /&amp;gt;You’re foaming at the mouth.&amp;lt;br /&amp;gt;You’ve suffered in the darkness.&amp;lt;br /&amp;gt;I’ll suck the pain right out.&amp;lt;br /&amp;gt;So come and taste the reason &amp;lt;br /&amp;gt;I’m nothing like the rest.&amp;lt;br /&amp;gt;I kiss you in a way you’ll never forget about me.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:syringe:23296</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/syringe/23296.html"/>
    <published>2016-06-17T14:54:00</published>
    <issued>2016-06-17T14:54:00</issued>
    <updated>2016-08-16T08:01:33Z</updated>
    <modified>2016-08-16T08:01:33Z</modified>
    <content type="html">Was ist nur geschehen? &amp;lt;br /&amp;gt;Warum kann ich dich nur noch in meinen Träumen sehen?&amp;lt;br /&amp;gt;Ohne Abschied gingst du fort. &amp;lt;br /&amp;gt;Bist du jetzt an einem besseren Ort, ohne mich?&amp;lt;br /&amp;gt;Was ist nur geschehen? &amp;lt;br /&amp;gt;Wieviel Zeit muss noch vergehen, um es zu verstehen?&amp;lt;br /&amp;gt;Und die Welt um uns bleibt stehen &amp;lt;br /&amp;gt;Werden wir uns wieder sehen? &amp;lt;br /&amp;gt;Wenn nicht heute, wenn nicht hier &amp;lt;br /&amp;gt;Irgendwann bin ich bei dir&amp;lt;br /&amp;gt;Wird die Zeit langsam vergehen? &amp;lt;br /&amp;gt;Werden wir uns wieder sehen? &amp;lt;br /&amp;gt;Wenn nicht morgen, wenn nicht hier &amp;lt;br /&amp;gt;Irgendwann bist du bei mir&amp;lt;br /&amp;gt;Was ist nur geschehen? &amp;lt;br /&amp;gt;Wieviel Zeit muss noch vergehen, um es zu verstehen?&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tad, kad pateicu, ka nevēlos vairāk tikties, es biju dusmīga, iespējams tādēl, ka kādu stundu strīdējāmies par to, kuram no mums ir taisnība, iespējams tādēl, ka tas, ko vēlas viņš nesakrita, tajā mirklī, ar to, ko es vēlējos dzirdēt, bet man nekad nelikās, ka spēšu justies tik slikti. Tā, it kā es pati, apzināti, esmu salauzusi savu sirdi. No vienas puses es zinu, ka šis bija pareizs lēmums, jo tas atspēko vēl lielākas ciešanas nākotnē, bet vieglāk no tā man nepaliek. Man joprojām grūti pierast, ka nesarakstamies katru dienu, ka nenovēlam labrīt un arlabunakti. Bet visvairāk man bail, ka viņam būs nepieciešami gadi, lai sevi savestu kārtībā. Un, lai arī es esmu ļoti pacietīga, nezinu vai tik ļoti. Bet, ja skatās no otras puses, tad arī tagad ir pagājuši gadi, kopš iepazināmies pirmo reizi, bet man viņš joprojām patīk un fascinē. Ja man jautātu, kādam jābūt īstam vīrietim, es noteikti nosauktu gandrīz visas viņa īpašības. Varbūt es vienkārši esmu apsēsta ar viņu, ar domu par mums, varbūt esmu vienkārši pieradusi, es nezinu, zinu tikai to, ka viņam blakus laiks neeksistē un apkārtējā pasaule pazūd, viņš vienmēr liek man smieties, pasmaidīt, un māk man uzlabot garastāvokli tikai ar dažiem vārdiem. Šī, manuprāt, ir pati pirmā reize, kad es nekoncentrējos uz negatīvajām emocijām saistībā ar kādu, jo parasti, ja mani sāpina, tad es automātiski izslēdzu savas emocijas un dodos prom, neatskatoties atpakaļ.</content>
  </entry>
</feed>
