Vakardienas ģeniālais plāns gulēt tieši 7,5 stundas neizdevās. Sākot ar to, ka gulēt sanāca tikai ap 2viem un tad vel kādas miljons reizes pamosties. Toties mēs izlīmējām pusi no gaiteņa sienām. Tagad viena siena izskatās super mājīgi un otra ir fuj-pē-internatskolas-ēdnīca. Hvz kad vēl pabeigsim, man tikai weekends būs brīvs, bet tad jau vajadzēs ballēties, māsa strādās un Pīķa dāmai ieliktas naktsmaiņas. Varēšu ar sāpošām smadzenēm un šķībām acīm līmēties pie sienas. 

Darbā šodien ar kaut kāds bardaks. Visi skrien, visiem kaut ko vajag. Blā, Gribu uz mājām. Morāls tukšums nogurums.

Tās Ziemassvētku dziesmas un dekorācijas ar mazliet kaitina. Dumjais kaķis vakar saplēsa manu svētku-noskaņu-veicinošo augu, tagad tam viens zars ir salīmēts ar skoču. Bez jautājumiem. Tāpat jau tā puķe ātri nokaltīs, ja vien es nebūšu laicīgi atkodusi kā viņu saglabāt pēc iespējas ilgāk. Google, help me.

Māsa: ''Ja pie tevis pa nakti paliek vīrieši, viņi vienmēr guļ uz matrača''.

Es: ''Ērtības ir jānopelna''.

Un vispirms ir jāizdomā kuram atļaut censties nopelnīt labvēlību. Ha. Tātad nevienam. Pagaidām. Friend-zone all the males.

Sniegs. Kaķis ir apmulsis. Es arī, jo pēc pāris stundām būs jādodas ārā. Jāsatiek Ludis un jādodas medīt būvmateriāli. Tas jau sāk izvērsties par tradīciju. Un vispār viņam ir svētku diena, tātad šovakar atkal jāsvin. Diezgan traģiski jo kaut kā sākām jau vakar. Bļ&%*&. Shiit. Kaut visiem būtu tādas problēmas. Un pasaule būtu pilna ar alkoholiķiem, kuri īsti nezin ko grib. Diezgan skumji, vispār.

Eh.

Pielipusi tā dziesma. Romantiskā vispār. Pofig, galvenais, ka skaista.

Aukstums dzīvoklī un apkure kura teorētiski pastāv, bet reālajā dzīvē no tās ir maz labuma. Vismaz šodien būs sildītājs beidzot. Kaut kas iepriecinošs.

Vai arī tas afterparty aukstums un neizgulētais miegs. Nē, vakar jau nemaz nebija plānots ballēties līdz agram rītam. Kā vienmēr, kad satieku brāli ar viņa korporācijas puikām vecajā Rīgā. Ak. MrJugla gan nebūs laimīgs, ka esmu kārtējo reizi apbūrusi viņa pudeles brāļus. Ha. Bet viens no jaukajiem jaunajiem cilvēkiem patiešām sagādāja lielisku vakaru/nakti/rītu. Sen nebiju tā izdejojusies. Nu tā pa mierīgo, nevis ''es kratu matus un pakaļu pulkvedī..'' (insert smiley face here). Mjā. Bļin, jābeidz dzert, bet nesanāk. Gandrīz kā vēlajos padsmit gados. Vismaz tagad tam visam pa vidu ir pienākumi un tamlīdzīgi darbi. Kaut kāds saprāts laikam ir parādījies.

Pēc darba gribēsies iekrist savā midzenī un pārvilkt segu pāri galvai. Bet nekā. Māsa gan jau mācīsies mana istabā un Pīķa dāma seksosies otrā, visam pa vidu ņaudēs kaķis un skanēs aiz loga sirēnas. Vai arī atkal ballīte virtuvē un pudeļu kalni uz galda.

Rīt būs kulināro izvirtību diena. Pēdējā laikā mēdzu izjust vēlmi tusēties virtuvē..pie plīts. Kas gan to būtu domājis.

Ahh..vispār jau patīkami izgāzt savu verbālo caureju anonīmā publiskā vietnē, ko tāpat neviens nelasa. Tā teikt, pašam par prieku. Lai vēlāk būtu par ko brīnīties. Un priecāties. Un smieties. Es joprojām ik pa laikam pašķirstu savas vecās virtuālās piezīmes. Nostaļģija dara savu.

Cigarete, gulta, kaķis, miegs. 

Un vispār - labrīt, decembris.