vēl jau es neesmu aizmirsusi kā smieties. bet, lai smietos no sirds, ir jāsmejas patiesi.

māsa saka, ka mīlestība glābj pasauli. varbūt citiem tā ir. droši vien, ka tā ir taisnība.

man tas nebūtu godīgi. man nebūtu, ko dot pretī.

patiesībā nemaz jau nav svarīgi vai pēc pāris gadiem mēs vēl sasveicināsimies uz ielas vai sazināsimies feisbukā. tie mirkļi starp mums paliks vienmēr. mēs neesam draugi, mēs neesam paziņas, mūs vieno pāris negulētas naktis pāris nedēļās. bet vieno.

nav motivācijas darīt jebko. jāsaņemas apturēt sūdu lavīna un jāturpina tukšu skatu raudzīties tajā drūmajā tuksnesī, kas saucas lēnām pienākošā ziema.

un tāpēc es rīt darīšu to, ko es māku vislabāk - nedomāšu par to.

saņēmos pat ieiet rimi un neizskatīties aizdomīgi. ja noskaņojas, tad nemaz neliekas, ka visi blenž virsū. tas viss ir tikai galvā. pēc tam tik pat ātri ierāpos savā midzenī un pārslēdzos uz seriāliem. how i met your mother ir perfekts next-day materiāls. uztur uz pozitīva viļņa un ja arī brīžiem uznāk wtf, tad tikai dēļ tās negulētās nakts. 

sestdienas naktī viņi atnāca pie manis uz ''chillout'' afterpārtiju, vēl viena negulēta nakts, sarunas, tēja, sajukšana prātā un mūzika. ak jā, filmu arī mēģinājām paskatīties..diezgan neveiksmīgi. vai arī filma bija neveiksmīga. hz.

spīdēja saule, kamēr ārā smēķēju un silti, un uz brīdi man likās, ka ja nu tomēr.. bet nē.

tas ir tik šausmīgi, ka tik jauniem cilvēkiem ir tāds dzīves apnikums, vakar teica pīķadāma. bet viņai vēl ir cerība. vēl ir.

līdz blakusistabā nebūs pabeigts remonts, es nebūšu viena savā istabā un man nav kur aizbēgt.

ēst kūkas un salātus, jau otro reizi šonedēļ un māsai divdesmit gadi. izauga? pa kuru laiku?

ehh...