patiesībā nemaz jau nav svarīgi vai pēc pāris gadiem mēs vēl sasveicināsimies uz ielas vai sazināsimies feisbukā. tie mirkļi starp mums paliks vienmēr. mēs neesam draugi, mēs neesam paziņas, mūs vieno pāris negulētas naktis pāris nedēļās. bet vieno.

nav motivācijas darīt jebko. jāsaņemas apturēt sūdu lavīna un jāturpina tukšu skatu raudzīties tajā drūmajā tuksnesī, kas saucas lēnām pienākošā ziema.

vēl jau es neesmu aizmirsusi kā smieties. bet, lai smietos no sirds, ir jāsmejas patiesi.

māsa saka, ka mīlestība glābj pasauli. varbūt citiem tā ir. droši vien, ka tā ir taisnība.

man tas nebūtu godīgi. man nebūtu, ko dot pretī.