šodien visa pēcpusdiena/vakars pagāja dzīvokļa siltākajā telpā tb virtuvē, ar pledu uz kājām, siltas tējas litriem, tinamo tabaku un veciem Veto magazine numuriem. saķertas pirmās rudens iesnas, šoreiz īstas, un maniakāls klepus, kas cilvēkiem sabiedriskajā transportā liktu atvirzīties par kādiem metriem diviem.
rītdienas lekcijas laikam būs jāupurē. nav ko aplipināt visus ar mēri. stulbi vispār, jo tās, kuras nav ekonomika, ir pat ļoti klausāmas.
a tagad sajūta tāda it kā vispār nebūtu dzīves.

es nezinu ko gribu, es kaut ko meklēju nepārtraukti, bet nezinu ko. un tāpēc tā meklēšana tāda bezjēdzīga, uz riņķi, apkārt vien. tikai laiks rit aizvien ātrāk uz priekšu.

izgājiens uz veikalu pēc ''kaut kā salda'', beidzās ar vakara pastaigu Avotu ielas rajonā un Purvciema Maxximas apmeklējumu. rezultātā tiku pie savām mīļajām migles konfektēm un sāļās kūkas gabala. loģikas nekādas. lūk ko ar jums var izspēlēt paaugstināta temperatūra.