tā vakara pastaiga apkārt centram beidzās Vecrīgas pagrabā, nu jā, sestdiena. bārmenis ar skatu pēc Villes Valo un es atkal atcerējos kāpēc man negaršo tequila. tas tā, īsumā.
atmodos ap sešiem rītā ar bordeļa cienīgām skaņām aiz sienas. pīķadāma norāvusies no ķēdes..topošā nimfomāne, varbūt. lai gan, ko gan es varu teikt. ha.
atmodos ap sešiem rītā ar bordeļa cienīgām skaņām aiz sienas. pīķadāma norāvusies no ķēdes..topošā nimfomāne, varbūt. lai gan, ko gan es varu teikt. ha.
skatoties atpakaļ ceļš ir vienmēr miglains.
pirmoreiz tik daudz līgopiedāvājumi. pirmoreiz tik laicīgi. parasti kaut kā pēdējā brīdī saradās un tās ašās idejas bija visģeniālākās. a ko šogad - esmu izvēlējusies visnelatviskāko piedāvājumu ever. why? because fuck you, thats why.
es ilgojos pēc līgonakts pļavā pie ezera, kādā Daugavas krasta pilskalnā, kad sejā sitas vainaga smaržīgās skaras un pār zemi negribīgi nolaižas tumsa. tu apgulies zālē un zemes smarža reibina vairāk nekā izdzertais alus, draugi lokā ap ugunskuru un sarunas, dziesmas, dziesmas līdz rītam.
kaut kas līdzīgs jau ir bijis. līdzīgs un skaists, bet vienmēr, vienmēr mazliet pietrūkst..
šogad nebūs.
es jau tagad zinu, ka tas nebūs tā.. būs jautri, ballīte, lielisks weekends, bet nebūs tās īpašās sajūtas. lai gan, kas zina.
tu būsi man blakus un es tevi nepazīstu. tu mani nedrīksti iepazīt. es tiešām gribu zināt, vai tas ir iespējams.
Apziņas stāvoklis: ?
Izteikties