viņš teica nākamreiz aiziesim kaut kur divatā. tā kaut kā jauki. cik sen tā nav bijis.. gandrīz vai jāsaka nekad, jo šoreiz neviens nepiedzersies, neviens nesēdēs malā ar īgnu skatu ''es nedejoju un man šeit riebjas, tāpēc novērtē..'' šoreiz mēs iesim dejot uz vietām, kurās man patīk, iedzersim pa kādai glāzei varbūt, smēķēsim zem sasalušām marta debesīm. smiesimies, muļķosimies, būsim nopietni reizēm... wow that sounded so gay. es taču vairs nemāku tā. kur nu, es taču vispār tā nedaru. hah.
bet mani biedē jautājumi. patiesībā sakot viens konkrēts, jo uz to es nemācēšu atbildēt. nekad neesmu mācējusi. nebija jau ar vajadzības, līdz šim neviens tā arī netika pajautājis. vienkārši kaut kādā brīdī pieņēma faktu kā tādu i vsjo. diezgan smieklīgi.
bet līdz šim esmu iejaukusies tādā pasaulē, kura visādi citādi mani pilnīgi neinteresē. politiskas, ekonomiskas sarunas, dzīves plāni gadiem 10 uz priekšu, nodrošināta nākotne un tamlīdzīgi. es nesaku, ka tas ir slikti, nē. savā ziņā es viņus pat mazliet apskaužu. bet tikai mazliet, jo pati droši vien tā dzīvot nevarētu. come on, es pat nespēju iedomāties, kur būšu pēc gada šajā pašā laikā.
pluss ir tajā, ka manas awesome social skills, ļauj man iejusties gandrīz jebkādā vidē. bļin, es pat baznīcā varu iejusties, ja vajag.
''pastāvēs, kas mainīsies'' tāds laikam bija teiciens. man liekas, es mainos nepārtraukti. gribētos teikt, ka uz labo pusi.
iespējams, ir jācenšas vairāk. iespējams, ir jāgrib censties vairāk. iespējams, ir laiks paskatīties uz visu mazliet nopietnāk. tajā pašā laikā nepazaudējot sevi un nekļūstot par ierindas zombiju. pfff.
nu ja.
mēs visi gribam dzīvot labi. mēs visi gribam kaut ko sasniegt. mēs visi gribam būt laimīgi.
and so it goes.
Apziņas stāvoklis: ?
Izteikties