eh, brālis šorīt aizlidoja. pārmijām pāris vārdus agrā rīta telefonsarunā un nosolījāmies uzvesties kārtīgi, heh. pietrūks man tā cilvēka. kas tik nav piedzīvots kopā, kādas vājprātīgas lietas tik nav sastrādātas. atceros, kā sākumā nevarēju viņu ciest ne acu galā, bet nepagāja necik ilgs laiks un šis cilvēks kļuva par manu male best friend. nekad nebūtu iedomājusies, ka varēšu viņam uzticēt savas huiņas, viņš klausīsies un tieši tāpat es uzklausīšu viņējās. un tas nebija nekāds friend-zone forever variants. nekad.