anonīmā egoiste
30 December 2011 @ 02:28 am
pēcsvētku tukšums  
bet svētku jau nemaz nebija..vismaz Tās sajūtas nebija. nav bijusi jau labu laiku. ir tikai steidzīga ēst gatavošana un vakariņas sveču gaismā ar fonā burkšķošu televizoru. un tēvs ir uzvilcis izejamo kreklu. 
sajūta it kā es būtu atrāvusies no visas pasaules.
dzīve ir kaut kur 189km attālumā, bet pilnīgi neinteresē. šeit tā vienmēr notiek..
aiz loga plosās vējš..nebūtu mūžīgais nogurums, saģērbtos un aizietu līdz jūrai. tas atdzīvina. vienmēr. viļņi un vējš.
rīt jāatgriežas pilsētā..pārāk drīz.
visi plāni par 31. ir atcelti. es izgulēšos. cerams. šā vai tā ar savu garastāvokli neesmu nekāda labā kompānija. nevienam.

kaut kur, it kā, kaut kā šausmīgi pietrūkst.
kaut kā ļoti nenoteikta.
un es sapņoju arvien dīvainākus sapņus.
 
 
Apziņas stāvoklis: empty mind
 
 
anonīmā egoiste
30 December 2011 @ 02:41 am
depresijas izpratne  
cik gan drausmīgi ir apjēgt, ka tava eksistence ir pilnīgi bezjēdzīga.
neattaisnojami bezjēdzīga. visā savā pastāvēšanas laikā tu neesi izdarījis neko vērtīgu, neko paliekošu, neko derīgu. vispār.
un tad tu saproti un saki sev, ka viss ir jāmaina un jāsāk dzīvot...un turpini sēdēt bezjēdzīgi savā krēslā, jo nezini ar ko sākt. kam pieķerties.

tu plūsti pa straumi, kaut kur atduries, norausties mazliet un ļauj nest sevi tālāk. viļņi tevi rausta uz miljons pusēm, bet tev ir vienalga.