līdz ar to šim stāstam, kas īsti nemaz ar nebija sācies, ir pienākusi pēdējā lapa, kas patiesībā un manā galvā pāršķirta jau sen. savādi jūs esat, cilvēki. savāda esmu es un nepareiza arī. bezjūtīga un dumja, jo vajadzēja tak nedaudz vairāk intereses no manas puses, lai stāsts būtu gatavs.
bet nē.
man nepatīk laimīgas beigas, man nepatīk pabeigti stāsti, man nepatīk piederēt.
jo ir lietas ar kurām es nevaru dalīties.
tad, kad es varēšu, tad, kad Tu, lai kas tu tad arī nebūtu, nebēgsi, tad stāsts varēs sākties.
pavisam cits stāsts, pavisam citā grāmatā ar sniegbaltām lapām.