*

pirmā daļa - okej.
otrā daļa - ieraudzīju, pasmaidīju, drusciņ parēķināju, apvainojos un aiztinos. dusmas uz sevi, uz tiem, kuri izteica pffft īzī.. :D stila piezīmītes un, protams kā parasti - uz pastāvošo iekārtu. _$)^%*&( !!!

ak nē, atkal..
Valsts angļu valodas olimpiādes 1. kārtas rezultāti

ghh es atkal kaut ko jauku palaižu garām. nevaru būt krustmāte, jo pati neesmu kristīta! nu bāc! :(

perfektās pamodināšanas sms:
NR1.wake up, love! its time for da train to school! :)
NR2. Waky waky, eggs and baky, although theres no time for that anymore! Just fetch a musli and a cup of juice! :) and RUN!

labs garastāvoklis rīta cēlienā garantēts :)))))))))))))))

/un es šodien tāpat staroju :))

mēs, pieaugušie vai vismaz pa pusei pieaugušie, pasmīnam par vardarbīgām reklāmām, bet, kad es redzu, ka divgadīgs puisēns nomet zemē savu rotaļu lāci un sāk spārdīt un mīdīt viņu ar kājām, un viņa mamma paziņo - 'nu jā, noskatījās ādažu čipšu reklāmu un sāka šitā darīt' tad vienkārši mute paliek vaļā.
tāda ietekme !

sēdēju stacijā un gaidīju vilcienu. vienam džekam sāk zvanīt telefons ar skaisti polifonisku Coldplay - Trouble, bet viņš pacēla klausuli ar tik riebīgu Да!, ka es pilnīgi noskurinājos. kontrasti, ziniet.

ui johaidī, man tikko bija vai nu temperatūras murgi vai arī viens kārtīgs lucid dream. perfekta saruna ar sen neredzētu cilvēku tik ļoti par tēmu, ka paliek aizdomīgi.

man riebjas slimot, es nevaru atļauties slimot, man tam vienkārši nav laika! un kad mamma kategoriski paziņo, ka mana ideja šādā stāvoklī vilkties uz skolu un citām iestādēm ir pilnīgs absurds, tad es vēl paspēju sadusmoties, ka tas ir manu tiesību ierobežojums.
sen nebiju slimojusi un līdz ar to - izjutusi, cik patiesībā laiks ir vērtīgs un cik daudz var izdarīt pa pāris stundām, ja vien tev ļauj iziet no mājas.

vakardienas ballītē 5 minūšu saruna un man viss skaidrs. meitenes meitenēm reti kad ir uzticamas draudzenes. reti tāpēc, ka dažreiz tomēr ir.

nu kāpēc katram rītam jāsākas ar domu - šovakar aiziesi agrāk gulēt? kāpēc? kam tas ir izdevīgi, ko? man jau nu tiešām nē.

mamma: cikos tev jābūt skolā?
es: Fidels
mamma: ko? kāpēc visa grīda ar papīru?
es: ...mmh Kubas krīze
mamma saak smieties, es pamostos pa īstam :D

Jebkura mācību iestāde un tās noteiktie kritēriji apvienojumā ar manām perfekcionisma izpausmēm = tas, ko var droši saukt par rezultatīvi pašdestruktīvu procesu.

perfekti negatīva diena. [jocīgie cilvēki.]

swf: halō čau, es sakārtoju visu, ko vajadzēja, bet vai tu esi izdarījusi to, to un vēl to, vakar bija pēdējais termiņš, starp citu, un mums vēl ir dafiga ko darīt. so - kā ir?
otrs meitēns: ..ēee, nē par to es neatbildu. proj.vad. teica, ka izdarīs to un to un tā lieta - diez vai, viņi neļaujas pierunāties.
swf: %#&*@ !!
--zvans proj.vad.--
swf: [paīd] viņa neko nav izdarījusi.
proj.vad.: #&@$#_ mums ir tikai nedēļa! kas viņa stulba??? viss, es zvanu %!@#&*


grrrrh un tad es esmu dusmīga. jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk pārliecinos, ka komandas darbā es nekad nespēju paļauties uz pārējiem simtprocentīgi. ja vēlos maksimālu rezultātu - viss jādara pašai, bet tā ir grūti un tātad - atkal atgriežamies pie nepilnvērtīga komandas darba.

nu nē. ejiet galīgi, es rīt uz pirmajām 3stundām neiešu. anglenē man tāpat zemāk par 9 neieliks un kultūra ir fufelis. bet galvenais iemesls - man sprāgst galva uz pusēm, sāp acis, esmu gulējusi kādas 3h un līdz ar to man ir pofig par nenodotajiem parādiem, es eju gulēt.

sick, bildes IR bet man slikums viņas likt un vēl sacerēt paskaidrojošu poustu par mūsu stulbībām :D

tā. ir pienācis brīdis kad mācoties algebru es gribu gluži vienkārši iekosties galda malā.

tā. beidzot. atradu dziesmu ko visu vakaru dungoju un nevarēju atrast. vvz kapēc man likās ka main theme būs kaut kas no elektronikas. nē, ir mīļāk. beidzot ir miers. :)

bet vispār - johaidī, nav labi dzīvot tā kā es dzīvoju. šobrīd veiksmīgi apeju parastu mirstīgo likumiņus, vēlāk ignorēšu lielākus?
es izdaru to, ko vajag, pieliekot mazākas pūles, un patērējot mazāk laika, tikai nedaudz panervozējot vai izdosies BET līdz ar to negūstu tik daudz prieka par paveikto kā vajadzētu un dažreiz pat izjūtu vainas apziņu. pēdējais izgājiens. nja, čītere.

TĀ. fiksi piesakās, tas kurš privatizējis manu Velvet Goldmine disku citādāk es veikšu izmeklēšanu [vēl nezinu kā bet veikšu] un kāds dabūs pa kaklu jo:
man šobrīd TĀĀĀ gribās noskatīties, bet nekur nav, nav, nav... cik ļauni.