* - 16. Jūnijs 2005

gaiļezerā pretīgi ātri lifti, un tā skaņa, tā skaņa. un tā slimnīcas smaka, visa sasūkusies manās drēbēs un rokās un matos, tracina. un stulbās jaunās dakterītes kuras vienā mierā iet ietējot, kamēr kāds cilvēks gaitenī pēc sava tuvinieka apmeklējuma kauc pilnā balsī. bet es nē, es māku smuki raudāt, pavisam bez skaņas, tā ka asaras satek lūpu kaktiņos un nopil no apakšlūpas. jā protams, ir taču 5 procentu iespēja. liktenis ir netaisnīgs, un nu jā kā jau parasti.
man nav vēlēšanās iet uz izlaidumu. es negribu strādāt, es gribu gulēt un man nav spēka runāt.