* - 4. Maijs 2004

ok, pamodos, dace un olita gulj, lauris un ieva un matiiss kautkur pazudushi, droshi vien taapeec ka vinjiem taapat nebuutu kur guleet. es mirstu aiz garlaiciibas tik liela meeraa ka rakstu blsht ieksh journ. tuuliit saakshu chekot userkatalogu, uzrakstiet kaads kaut ko, luudzu.

tieši tieši tā kā vajag. jo viss sākas vēl nesācies un ja beidzas tad jāizšķiras par vienu. šodien `juk manā rokrakstā burti ar vietām. es zinu ka nevajag, sākas negulētās naktis un pūkainā ne tikai nakšu sajūta. vate ausīs un distance, mhm, tas ir viss ko es šodien saku - mhm. pa telefonu, nē, mhmmm, mhm? m-hm. kontrole ir tāda pults kas tiek dota pa riņķi, kuram ir, tas veiksmīgs, man bija es padevu tālāk ātri, man nevaig.
aina kadrs neko nesaprotu, apsolos drukāt, lai arī pirksti piķņerējas un es dodu priekšroku nesēdēšanai pie kompja. mhm, sākt -tas galvenais. gribu datumus, noteiktus datumus uz priekšu, dažus atpakaļ. vairāk uz priekšu, jo nākotne tomēr. man pārāk veicas priekš šādas situācijas, kaut kas nav tā. jūtama viltota smarža, citi nejūt neko, bet es jūtu!! ķirši un vēl kaut kas un man ir labi un ōōw. lietus šovakar ir vēss kūstošs plūstošs medus un ne jau lipīgs bet zeltains.