* - 18. Janvāris 2004

fak ar ārā, Billijs Eliots ir nokavēts pavisam un galīgi. tagad nāksies revanšēties un 2x noskatīties uz kompja, jo tā ir man sirsniņas filma.
tikko, mājās nākot likās ka pasule būtu nopauzēta, gaiss biezs un smags, tomēr caurspīdīgs; no šosejas plūda viegla ritmiska zumināšana. debesis bij rozā un es sajutos baigi priecīgā par to ka ir sestdiena, ka smaržoju pēc aveņu tabakas, ka rīt būs joga un ka man vēl tik daudz kas jāizdara.

/man ļoti ļoti garšo sacukurotie zilie ķirši no kokteiļiem.
//jāpastudē maniakālā depresija un tās izpausmes. ir ideja uztaisīt projektu.

lūk šodiena bija forša. ir satikta jaukumjaukā Agnesīte un saplānotas foršas lietas ko darīt tuvākā un tālākā nākotnē.
turklāt tagad man ir ko lasīt, kaut kas tāds ko patiešām vēlos lasīt.

tikko brālis mani izvizināja ar mammas mašīnu. visu cieņu par tādu gonkošanu un apkārt-par-360-grādiem mešanos. es ar' tā gribētu mācēt.
sastādīju saraktu uz kurām izstādēm es nākamsestdien iešu. pirmkārt, uz Bindes un Freiberga fotogrāfijām; otrkārt, uz stikla izstādi ar nosaukumu Mijiedarbība un treškārt uz Rozeneka gleznu etc. izstādi.
man domāt, ka garīgā barība mēnesim pietiekami. bet par daudz jau nav nekad.