* - 15. Janvāris 2004

rīt uz pirmajām četrām stundām neiešu. tā vietā es lasīšu visu iespējamo literatūru par eng argumentētajām esejām un centīšos sev iestāstīt, ka neesmu sliktāka par tiem citiem 80 gudrīšiem.
labu nakti, knēveļi.

šie puiši no Bergenas Norvēģijā nekad savu odziņu nezaudēs. viņus nevar nokopēt, tikai slikti atdarināt. lūk tā ir nekomerciāla mūzika. katrai dziesmai ir ārkārtīgi maigas un patiesas lirikas, pat sižets, viņu balsis apvienojumā ar nedaudzo instrumentu skaitu un nesintētisko skanējumu ir burvīgas.
nu jā un to es arī gribēju pateikt šajā poustā - kings of convenience raksta vismaigāko mūziku pasaulē, turklāt ne gaudulīgu.

tātad manas mīļākās dziesmas:
Winning A Battle, Losing The War - maiguma kalngals
Toxic girl - pavīd kaut kas kantrīveidīgs
Don't Know What I Can Save You From - ļoti labs sižets, līdzdziedamā dziesma
The Weight of My Words - mana dziesma, arī līdzdziedamā
The Passenger - nebeidz pārsteigt, super sižets, līdzčukstamā
Parallel Lines - nedaudz smeldzīga, bet zeltaina

/tā kā stārvulfs ir dumš un nemāk ielikt linku uz failu ftp, tad visi ielien dc un nokačā kaut vienu dziesmiņu [jo vairāk jo labāk :)], noklausās un drukā savas domas.

zajebal man viss, es neprotu rakstīt angliski, laužu pildspalvas vienu pakaļ otrai un sviežu pret sienu, rupji lamājos uz visiem un ķēmojos ar ēdienu. nebūtu rītdien tas ķīmijas seminārs, ibio, varētu atkal uz skolu neiet.