urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream sweet_dream sweet_dream zveereens@inbox.lv sweet_dream 2010-11-27T14:54:20Z 2010-11-27T14:54:20Z urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:5497 2010-11-27T16:42:00 2010-11-27T16:42:00 2010-11-27T14:54:20Z 2010-11-27T14:54:20Z Atkal uznācis besis. Laikam jau dēļ tā ka nāk jaunais gads, kā tāds bubulis. :D <br />18 gados bija baigais sapnis, tīri sakarīgs, nekas ekstrēms... Ka 25 gados būs izglītība, vīrs, māja, darbs kas patīk, bērniņš... Nu jau ir bez vienas dienas 28...un viss ir tā viegli nekā, ne līdz galam. Izglītība nepabeigta, un tagad lai pabeigtu nav līdzekļu un pat ne nojausmas kurā virzienā kustēties. Vīrs, bija un izbija. Un pagaidām nevar saprast vai esošās attiecības ir ar nākotni vai kārtējais tukšais variants. Māja ir, bet nepabeigta, bez ērtībām un tuvākajā laikā kādas izmaiņas nav gaidāmas. Darba kas patīk nava, un kur nu vēl vispār darba kā tāda. Un bērns, nu līdz tam vēl tikpat tālu kā līdz visam pārējam.<br />Un tad uznāk besis kāpēc ir jāsapņo, ja sapņi nepiepildās. 18 gados biju pilna optimisma, ar pozitīvu domāšanu, kā tagad māca. Ka vajag tik domāt pozitīvi un viss būs... Bet dzīve parāda pretējo ar saviem notikumiem. <br />Kaut gan jāpārdzīvo tikai besis un tad jau atkal varēs sapņot tālāk. :D urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:5235 2010-09-28T10:20:00 2010-09-28T10:20:00 2010-09-28T09:00:35Z 2010-09-28T09:00:35Z Esmu nonākusi pie secinājuma, ka "normālajiem" cilvēkiem ir bezgala grūti saprast tos kas ir savādāki... Šoreiz domāju tieši par tādiem cilvēkiem kam nepatīk "burziņi", nepatīk iedzeršanas, nepatīk pa nakti palikšanas kaut kur nezin kur, vai arī tas ka ir pilna māja ar cilvēkiem ar kuriem nav pat īsti par ko parunāt... Un tas ka šiem savādākajiem ir citas intereses (pilnīgi normālas) dažas varbūt pat tādas kā visiem...<br />Un kāpēc tie savādākie parasti saprot tos tusētājus, bet tusētāji tos savādākos saukā par nūģiem, piepēm... un lielākoties arī nesaprot... <br /> <br />Nenoliedzu ka mani interesē auto un ar to saistītas lietas, foto, palīdzība mazajiem brāļiem (nu tiem kas staigā uz četrām)... un vēl daudz kas cits... Bet tā vietā lai dotos kur vienkārši sēdēt, iedzert un kā saka "tusēt"... es labāk izvēlos pastaigu gar jūru vienatnē, vai meditāciju... un neredzu neko sliktu tajā... <br />Man ir pāris īpašu draugu... un man pilnīgi ar to pietiek. Sazināties, šad tad satikties... un zināt ka pat ja neesam tikušies gadu, tas cilvēks tik un tā ir draugs... <br />Man parasti pārmet ka es par daudz domāju.... bet savādāk nemāku... <br />Varbūt vecums? :D<br />Vai varbūt es kaut ko nesaprotu....???? <br />Varbūt vienkārši tāds posms dzīvē??? :)<br /><br />P.S. Bet kopumā, varbūt, pat sākot to apzināties un atzīstos ka esmu nedaudz savādāka, es jūtos daudz laimīgāka, kā agrāk... kad centos tēlot "normālo"... :D<br />P.S.S Un man ir vienalga ko padomā citi... es esmu es.... :))<br />P.S.S.S Un es jau nesaku, ka atpūsties draugu lokā ir slikti... ;) urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:4961 2010-09-13T17:41:00 2010-09-13T17:41:00 2010-09-13T14:42:52Z 2010-09-13T14:42:52Z Tā viņš ir.... atkal rīsi un makaroni... drīz es toč par mūku pārvērtīšos un uz Tibetu aizlaidīšos. :D urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:4835 2010-09-13T16:18:00 2010-09-13T16:18:00 2010-09-13T13:20:07Z 2010-09-13T13:20:07Z Vai visi vīrieši spriedzes situācijās kliedz uz blakus esošajām sievietēm? urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:4548 2010-09-04T12:17:00 2010-09-04T12:17:00 2010-09-04T09:22:51Z 2010-09-04T09:22:51Z Cilvēki ir iedomājušies, ja viņiem ir melns džips tad nu visiem uz ceļa ir jādara tas ko kundziņš (ar pārēsto ģīmi) grib. F**k off!!! :@ Vakar tādu satiku, galu galā viņš pierādīja savu idiotismu... bet es aizdomājos par to cik žēl ka nav spēju (kā piemēram Merlinam). Tad viņš dabūtu trūkties. Aizdomājos arī par agresijas līmeni sevī šādos brīžos... Būtu es vīrietis noteikti ietu uzsist aci, nebūtu likumu ielaistu pierē lodi... jo nav attaisnojuma agresīvai uzvedībai uz ceļa, nav tiesību censties taranēt, nostumt vai kā savādāk nelikumīgi darboties un pēc tam vēl sadusmoties un turpināt ārdīties, ja uzreiz visi nebaidās un turās pretī... Vienu vārdu sakot.... F***!!!!! urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:4139 2010-09-04T12:07:00 2010-09-04T12:07:00 2010-09-04T09:12:52Z 2010-09-04T09:12:52Z Labprāt uzsāktu savu biznesu, ja vien kāds palīdzētu atsperties.... Idejas ir, varbūt vienkāršas, varbūt zināmas, bet tajā pašā laikā realizējamas. Bet diemžēl neviens negrib palīdzēt, vai arī jāpārdod dvēsele (un viss tai klāt apkārt esošais, bijušais, un tas kas varbūt tikai būs)... Un vēl apgalvo ka viss ir rožaini, ka visus atbalsta, ka nevajag činkstēt, ka vajag tik gribēt un darboties.... realitāte tomēr ir un paliek realitāte.... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:4015 2010-09-04T11:05:00 2010-09-04T11:05:00 2010-09-04T08:12:51Z 2010-09-04T08:12:51Z Pasen neesmu neko rakstījusi... tā jau parasti notiek kad dzīvē ir pārmaiņas...<br />Vai ar pagātni ir cauri??? Diezi vai, jo nevar jau aizmirst un aizvērt durvis. Sākt no jauna bez šaubām, bailēm, nožēlas... <br />Jauna dzīve lielākoties saistās ar jaunām attiecībām. Beidzot pa ilgiem laikiem man ir blakus savs cilvēks, nevis nočiepts kaut kur... Bet kā tas viss turpināsies? Sākums tāds sarežģīts, pasmags... Savā ziņā varētu vainot valsti un krīzi kurā tā ir iekūlusies... Bet katrs mēs veidojam savu dzīvi paši... Tad nu cerot, ka izturēsim šos pārbaudījumus, sakārtosim dzīves (katrs savas) varēsim uzcelt jaunu pasauli, lielisku pasauli abiem. <br />Bet ko ar pagātni?<br />Kā man nepatīk tas ka nekad neesmu pārliecināta par to kas ir, par to ko daru, par to kas būs...<br />Bet labi ka vairs nesasapņojos... esmu pavisam uz zemes ar visām četrām... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:3716 2010-03-01T14:44:00 2010-03-01T14:44:00 2010-03-01T12:53:03Z 2010-03-01T12:53:03Z Jau divi mēneši pagājuši 2010. gadā... Laiks skrien.<br />15 dienas un man būs par gadu vairāk... Laiks skrien.<br />Biju domājusi, ka ar mani un viņu viss ir cauri, bet nav. Šķiet esam kā ūdens un gaiss, it kā dažādi, bet tomēr viens bez otra nevaram. Satikāmies, nespēju iedomāties savu dzīvi bez viņa. Lai gan mana dzīve rit bez viņa, ikdienā viņa nav, tikai šad tad... Reizi mēnesī, divos vai trijos... Bet es nevaru bez viņa. Vai arī viņš nevar bez manis? Vai esmu tikai izklaide... Ai negribu domāt, negribu domāt... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:3547 2010-01-21T16:42:00 2010-01-21T16:42:00 2010-01-21T14:44:07Z 2010-01-21T14:44:07Z Katru nedēļu braucu uz Rīgu, lai gan zinu ka šie braucieni nekad nebūs tādi, kā bija. Pilni satraukuma un prieka, gaidu un ilgu, piepildījuma un... Lēnām izkāpju no mašīnas un iztēlojos kā to darīji tu, katru reizi kad brauci pie manis. Ieeju mājā, gaidu liftu, pārskrien tirpas, pieveru acis. Stāvot liftā, es vēl joprojām esmu kaut kur tik tālu no sevis un tik tuvu tev. Rokās virpinu atslēgas, ejot pa koridoru. Mana dzīvokļa durvis, cik reižu tu biji pie tām, cik reižu tava roka pieskārās zvana pogai un durvju rokturim... tik pat reižu es neviļus nodrebēju aiz alkām durvju otrā pusē... aiz vēlēšanās atkal un atkal sajust tavu roku pieskārienu. Atveru durvis un tur ir tikai mans tukšais dzīvoklis, aukstums un lielā gulta. Nometu somu, drēbes, bet no savām sajūtām nespēju atbrīvoties. Tik stipri tu esi palicis manī. Atveru krānu, piepildu vannu ar ūdeni, savas drēbes nometu uz grīdas un ieslīgstu siltajā ūdenī, kas mani apņem. Atkal jau jūtu, tavu siltumu, tavus pieskārienu, bet tie ir tikai sapņi, kas nu jau nepiepildīsies. Pieceļos un jūtu, kā pa ķermeni plūst ūdens lāses, tās nesaaudzīgi notraucu ar dvieli, ļaujiet atjēgties no šī transa, no šīs apsēstības. Sajūtu aukstumu kas valda istabās, aukstumu kas saldē, aukstumu kas uz mirkli liek atgriezties realitātē. Ietinos dvielī, uzvāru piparmētru tēju... mmm... tā smarža, tā garša. Tu teici, ka tev garšo piparmētru tēja. Aizeju līdz istabai, rokā siltā tējas krūze, acis veras uz tukšo gultu, manu tukšo lielo gultu. Malks tējas... pieveru acis... tu esi blakus... vēl malks tu pieskaries, tirpas... vēl malks, sajūtu tavu elpu, tavas lūpas... vēl malks, atslīgstam gultā... vēl malks un man vairs nesalst... vēl un vēl un vēl... mmmm... Atveru acis, tēja ir beigusies, istaba tukša, kailās kājas uz grīdas nosalušas... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:3229 2009-12-20T23:52:00 2009-12-20T23:52:00 2009-12-20T21:54:21Z 2009-12-20T21:54:21Z Šodien skatījos filmu... nu vienu no tām banālajām kur Ziemassvētku vecītis ir īsts... un bērni raksta vēstules un dabū dāvanas, utt. <br />Tad jau sanāk ka ja uzrakstīšu vēstuli un dikti ticēšu dabūšu to ko gribu... ?<br />Nu ja un ja nedabūšu tad varēs pateikt ka neesmu gana ticējusi... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:3008 2009-12-09T23:03:00 2009-12-09T23:03:00 2009-12-09T21:04:03Z 2009-12-09T21:04:03Z Vai mana atzīšanās tev bija lieka? Es varu paņemt to atpakaļ... Labāk lai sāp tā... nekā šitā...<br />Vai tu jau esi aizbraucis? Ja, jā. Tad kamdēļ tu teici ka es būšu pirmā kas zinās kad un uz cik ilgu laiku tu brauc....<br />Vai uz Ziemassvētkiem es tevi apgrūtināju ar idejām par maziem nieciņiem? To ar es varu ņemt atpakaļ. Man nevajag neko.<br />Vai vispār ar to ka esmu tavā dzīvē tev traucēju? Varu aiziet no tās... Sāpēs? Ne jau pirmo reiz...<br />Gribi mani atdot tālāk saviem draugiem? Pat neceri!!!! Es neesmu manta.<br />Vai gadījumā tu neesi dzērājs, tomēr hronisks??? Tas mani nomoka. Ja, jā. Mums nekas nesanāks.... <br />Es tev esmu tikai seksa objekts? Un tev gribētos lai es nedomāju, nerunāju, nejūtu... tikai uzklausu un izdabāju??? Nu piedod, nesanāks... esmu cilvēks... ne lelle... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:2560 2009-12-09T22:29:00 2009-12-09T22:29:00 2009-12-09T20:49:13Z 2009-12-09T20:49:13Z Ir dienas kad visiem uz tevi ir vienalga... Un tad ir dienas kad pēkšņi par tevi sāk interesēties visi, nu labi ne visi, bet daudzi un tādi kuri varbūt pat nav likušies ne zinis.... Varbūt jāsāk pētīt zvaigžņu stāvoklis (kā astrologam), lai saprastu un varētu paredzēt šīs anomālās aktivitātes....<br />Pārdoma arī par to... ja tu domā, ka ar cilvēku ir kas iespējams, viņš ir auksts kā zivs - attālinās... Un tiklīdz tu viņu noraksti, viņš ir atpakaļ tavā dzīvē ar vilinošiem piedāvājumiem....<br />Par hroniskiem dzērājiem... kuriem šķiet ir ērti neapzināties savu hronismu.... par bailēm no tā, ka varētu sanākt dzīvē tā, ka tava lielā mīlestība ir tāds "hroniķis"... <br />Par vārdiem pirms aizbraukšanas no valsts... tu būsi pirmā kas uzzinās ka es braucu.... bet uzzinu pēdējā un tad kad civlēks jau ir atgriezies... Tas liek domāt ka es tomēr viņam neko nenozīmēju, vai arī viņš ir "hroniķis" attīstības stadijā(ko es negribu redzēt)<br />Par to ka sāku domāt vai maz mīlu to, ko likās ka mīlu... jo viņš nav mans, nebūs mans... un vai maz es viņu gribu, tik... nu tik....<br />Un par sapni... negaidītu sapni... pilnu maiguma un drošības sajūtas... sajust bez maz fiziski pieskārienu un tuvumu.... no cilvēka kurš man pat tuvu neko tādu nav piedāvājis... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:2318 2009-12-03T23:13:00 2009-12-03T23:13:00 2009-12-03T21:24:43Z 2009-12-03T21:24:43Z Gribētos iesēsties 1967. gada mustangā un prom... prom tālēs zilajās... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:2237 2009-12-03T22:47:00 2009-12-03T22:47:00 2009-12-03T21:00:34Z 2009-12-03T21:00:34Z Šodien māc skumjas.... par aizliegto dzīvi ko dzīvoju... <br />Kaut piepildītos sapņi... ko aizliedzu sev sapņot.... <br />Kad jautā ko vēlos... es atbildu: "Kuru tas interesē" un kad saki, ka tevi... es noklusēju atbildi... es labi zinu ko vēlos... un zinu ka tev nebūs ko atbildēt, vai sliktāk... būs... un es nevēlos to dzirdēt...<br />Jo sāp... sāp kad tu saki ka esmu brīva... jau kopš marta neesmu... man ķermenis alkst tikai tavu, mana dvēsele vēlas būt vienota ar tavu.... <br />Un nav kam to izstāstīt, un nav kam pajautāt: "Ko iesākt, ar visu šo AIZLIEGTO???" Jo zinu atbildes, kuras negribu dzirdēt.... Zināju pirms viss vēl sākās... bet gribējās noticēt, ka mums izdosies, lai cik nebūtu grūti....<br />Tajās reizēs, kad prāts vēlas visam likt punktu, tu esi tik, nu tik ideāls man... Bet tad kad lidoju, lai satiktu tevi... tu esi kur citur.... KĀ ŠODIEN... tavs ķermenis, rokas, lūpas.... glāsti un skūpsti.... viss bija mans... bet tavas domas - nē... Tu mani nedzirdēji....<br />Kad gāji prom, man gribējās raudāt... pati nezinu par ko.... iecirtu nagus sev plaukstā, iekodu sev lūpā, lai sāp... lai neredzi manas asaras, kad stāvi pie durvīm lai dotos prom.... <br />Nespēju atzīties ka varbūt mīlu, jo baidos dzirdēt... dzirdēt, ka tu mani ne... nemīli... un ja mīli, nevari būt ar mani... <br />Vai mēs maz esam viens otram maz piemēroti... nu tā lai dzīvotu laimīgi līdz sirmam vecumam? <br />Vai mēs esat tikai īslaicīga aizmiršanās... no visa?<br />Vai tā atkal ir tikai ilūzija manā galvā? <br />Kādēļ mūs dzīve saveda kopā? <br />Kādēļ mēs nepagājām garām? <br />Kādēļ mūs vilka vienu pie otra? <br />....Un šādu kādēļ ir bezgala daudz???.... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:1815 2009-11-22T00:40:00 2009-11-22T00:40:00 2009-11-21T22:44:55Z 2009-11-21T22:44:55Z Un tikko uzzināju ka cilvēks ar kuru esmu bijusi kopā 9 mēnešus, pirms 9 mēnešiem... ir melis... totāls melis... nav jau tā ka es nezināju. zināju, un kā vēl... nekad neticēju nevienam vārdam, bet lai šitā melotu, slimam jābūt... un nafiga... varētu pēc kārtas sarakstīt pusi krievu lamuvārdu viņa virzienā.... labi ka neesam kopā, labi... laimīga par to bez gala... :)) šitādas sūdu čupas reti ir redzētas... varētu izstādīt kā perfektu piemēru... pasaulei... grrrrr<br />CIEST NEVARU MEĻUS.... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:1780 2009-11-21T22:22:00 2009-11-21T22:22:00 2009-11-21T20:32:22Z 2009-11-21T20:32:22Z šodien ir tāds besis, lai gan vakar bija tik labi.... tad nu lūk aizdomājos... vai sekss nav kā narkotikas...? varbūt tad kad tas ir bieži vai nav labs, tad nav tādu sajūtu... bet ja ir ļoti rets un lielisks... tajā dienā liekas varētu lidot, ir tik labi... bet nākamajā sākās "lomkas"... vajag vēl, nav, bet vajag... un ne ar vienlaga ko, bet ar to cilvēku... un tad pārņem sajūta ka varētu izdarīt jebko, lai tikai dabūtu kārtējo devu labsajūtas... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:1487 2009-10-28T12:31:00 2009-10-28T12:31:00 2009-10-28T10:41:49Z 2009-10-28T10:41:49Z Pa sapņiem redzu bijušo vīru... kā vienmēr skandāls... nekad nekā laba... šonakt, viņš izteica vēlēšanos, kaut es būtu mirusi, tad redziet viņam būtu miers. Zinot viņu, viņš tiešām tā varētu domāt... Kā var viens cilvēks otru iedzīt tik dziļos pārdzīvojumos... kādus tik vārdus es no viņa neatklausījos, laikos kad mums bija problēmas... :( un problēmas mums bija vislaik. Draugi jau smējās, jums ir vien vienīga krīze un brīnums ir tad kad jūs esat laimīgi. Nebija jau pavisam tā ka viss bija tik slikti... bet dzīve bija ne pārāk garšīgs cepums... un tad es sagribēju garšīgāku cepumu.... un vai kāds var mani nosodīt???? Es vismaz nemeloju, ne sev, ne viņam, nevienam... Viņš meloja, ka viss ir labi, ka var iztikt arī ar to ne pārāk garšīgo cepumu... neviens nevar... ja ir pieejami garšīgāki... tikai mazohisti vai muļķi sevi moka... <br />Gadu esmu viena... un dažreiz nesaprotu... vai tik nav labāk tā... gribās jau lai ir kāds kam pieglauzties... bet visi tie kreņķi, vai ir tā vērts???? <br />Viņš gan jau uzcepis sev jaunu cepumu (dzīvi), nezinu cik labu vai sliktu, jo vairs nerunājam, jo viņa tagadējai es riebjos... Cik interesanti tad kad kopā visi strādājām es viņai patiku... tagad vairs nea.... :D <br />Bet... who cares??? :D urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:1234 2009-10-22T13:44:00 2009-10-22T13:44:00 2009-10-22T11:01:05Z 2009-10-22T11:01:05Z Njaaaa.... divas domas.... un saprast kura svarīgāka, kura mazsvarīga nevar... un kopā ar viņas neiet... katra pa savu tēmu... laikam jau patiesībā neviena nav svarīga... bet sirdi izkratīt vajag.<br />1. Par ticību, ne tik daudz par ticību kā par cilvēku iešanu baznīcā un piederēšanu dažādām draudzēm. Nekad to neesmu sapratusi.... Es ticu ka ir dievs, es runājos ar viņu.... BET lai ietu baznīcā??? Kaut gan baznīca tāda kas ir vaļā visu laiku un jebkurā brīdī var ieiet pasēdēt un padomāt, palūgt nav nekas slikts. Tikai cik tādu baznīcu Latvijā ir??? Bet piemēram, visi tie pielūgsmes nami ir biedējoši... nu tās vietas kur cilvēki gandrīz transā klanās un paliek pavisam jocīgi... liekās kā narkotikas salietojušies. Un pēc tam piesienās uz ielām cilvēkiem un ja tu atsakies viņi gandrīz nolād... Līdz ar to man šķiet ka tā visa ir liekulība... jo Dievs jau nekur nav teicis ka mums lielos baros būtu jājūk prātā...<br />2. Par attiecībām... kad biju kopā ar savu nu jau dikti bijušo vīru... viņam nevajadzēja neko - ne dejot, ne sportot, ne dzīvokli, ne remontu vecajā, ne auto, arī sexu ne... tagad viņam to visu vajag, ar uzsvaru visu.... :D ar tagadējo draudzeni... laikam jau man to gadu kamēr šķīrāmies bija taisnība (kaut gan viņš apgalvoja ka ne), nevar saglābt neko ja negrib abi, un ar īsto cilvēku vajadzēs to ko ar neīsto ar varu nevajag... <br />Interesanti kur ir mans īstais... ?????? :) urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:787 2009-10-16T14:54:00 2009-10-16T14:54:00 2009-10-16T12:02:11Z 2009-10-16T12:02:11Z Šodiena.... ir baigais datums manā dzīvē....<br />Šajā dienā mēs satikāmies, lai pāc laika apprecētos, sapņotu sapņus par nākotni...<br />Un...<br />Šajā dienā mēs izšķīrāmies, saira sapņi, izmainījās nākotne....<br />Ironija... šodien būtu piecu gadu jubileja kopš sākām satikties, bet ir gads pagājis kopš izšķīrāmies.... urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:761 2009-10-05T11:21:00 2009-10-05T11:21:00 2009-10-05T08:48:48Z 2009-10-05T08:48:48Z Ārā ir tik bezgala auksts... ne auksts bet drēgns... Un šis drēgnums dubultā ķeras klāt, ja nav cilvēka blakus kas samīļo. Rudenī īpaši krasi ir vientuļi, bet tā dēļ tak nevar vienkārši sākt attiecības ar pirmo satikto, brīvo cilvēku. It īpaši ja nav jūtu, tikai lai būtu silti.... ja cilvēks nav īstais tad ķermeniskais siltums šķiet auksts... lieks un nevajadzīgs... Jābūt dvēseliskajam siltumam, tad rudens drēgnusm un ziemas sals ir nieki... :) urn:lj:klab.lv:atom1:sweet_dream:446 2009-10-04T21:00:00 2009-10-04T21:00:00 2009-10-04T18:11:00Z 2009-10-04T18:11:00Z Uzgāju šo lapu... pagaidām ir maza sajēga kas un kā, bet tā jau vienmēr tas ir ar jaunām lietām... Doma vai publiski pauzt savas domas nav riskanti, jo jebkurā brīdī to ko tu te saki var izlasīt arī tas par ko tu saki. Bet varbūt beidzot ir jāiemācās arī acīs izteikt domas, lai nemoka sirdi neizteikti vārdi... un līdz ar to arī šeit rakstītais vairs nebūs nekas slēpjams... Publiskā telpa aicina mūs kļūt atklātākiem. Un tas ir labi. :)